Deklarācijā varētu akcentēt ES un NATO lomu

Otrdien Krievija paziņoja, ka pārtrauc militārās operācijas pret Gruziju, taču tās varas pārstāvji tam gatavi noticēt tikai pēc miera līguma parakstīšanas. Vairāku Latvijas parlamenta labējo partiju pārstāvji kā galveno punktu, kas būtu jāparedz Saeimas deklarācijā, joprojām min aicinājumu Krievijai pārtraukt karadarbību. Pēc labējo partiju pārstāvju domām, deklarācijā, kuru Saeima varētu pieņemt ceturtdien sasauktā ārkārtas sesijā, ir jāaicina starptautisko sabiedrību, jo īpaši ES un NATO, paust skaidru novērtējumu Krievijas darbībām un nekavējoties iesaistīties Krievijas un Gruzijas attiecību saspīlējuma mazināšanā. To Jaunā laika frakcijas piedāvātajā deklarācijas projektā uzsvēris arī frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, pēc kura domām, jāaicina ikvienu ES un NATO dalībvalsti sniegt tās rīcībā esošo Gruzijai nepieciešamo humāno palīdzību. Arī TB/LNNK aicina Latvijas amatpersonas pieprasīt ES un NATO reaģēt uz Gruzijā notiekošo un darīt visu iespējamo, lai apturētu karadarbību. Pašreizējo ES un NATO reakciju vairāku partiju pārstāvji vērtē kā pārāk piesardzīgu. Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (LPP/LC) atzina, ka ir jārunā par to, "cik efektīvas ir bijušas tās abas organizācijas, kurās mēs ar tādām cerībām stājāmies - ES un NATO". Viņaprāt, šis konflikts ir parādījis, ka ir jāizveido precīzu, reaģēt spējīgu Eiropas ārpolitiku, nosakot principus un mehānismu, kā ES var reaģēt, ja rodas šādas krīzes. "Te Latvija varētu spēlēt ļoti nopietnu lomu. Abām šīm organizācijām būtu jānāk klajā ar skaidru uzstādījumu, kāda būs nākotne attiecībā uz tām valstīm, kuras vēlas iestāties šajās organizācijās," uzskata Ārlietu komisijas priekšsēdētājs. JL arī piedāvā aicināt NATO uzsākt Gruzijas uzņemšanas procedūru, un šī nostāja saskan ar Tautas partijas deputāta Jāņa Eglīša sacīto: "Ja Gruzija būtu saņēmusi rīcības plānu dalībai NATO, diez vai būtu iespējama spontāna spēka pielietošana". Viņaprāt, Gruzijas, kā arī Ukrainas un Moldovas problēmas var destabilizēt situāciju visā Eiropā. J.Eglītis arī uzskata, ka dokumentā jāaicina ES piešķirt Kohēzijas fonda līdzekļus potenciālajām ES dalībvalstīm - arī Gruzijai, kurai tie infrastruktūras atjaunošanai būtu īpaši vajadzīgi. Saskaņas centra līderis Jānis Urbanovičs norāda, ka ilgstošais "Gruzijas - Osetijas konflikts pāraudzis asinsizliešanā un ir novedis līdz karam starp Gruziju un Krieviju, katru stundu tiek nogalināti cilvēki un tiek apdraudēts miers un stabilitāte Eiropā un pasaulē." Viņaprāt, nav īstais laiks, aizstāvot Gruziju, apsūdzēt Krieviju - Latvijas uzdevums esot veicināt drīzāku pamieru un sarunu uzsākšanu par konflikta mierīgu atrisinājumu. J.Urbanovičs uzskata, ka attiecībā pret notiekošo Latvijas sabiedrība ir sašķelta, bet "tai ir jāvienojas līdzjūtībā un vēlmē palīdzēt iedzīvotājiem - osetīniem un gruzīniem -, kuri cieš šajā konfliktā". PCTVL otrdien izplatījusi paziņojumu, kurā nostājas Krievijas pusē, informē LETA. "Mēs paužam kategorisku protestu sakarā ar Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera un Saeimas priekšsēdētāja Gundara Daudzes paziņojumiem attiecībā par militāro konfliktu Dienvidosetijā," teikts paziņojumā.