Demakova: Aivars Ozoliņš starp oranžo un dzelteno

Šeit nepieciešams precizēt. Valdības sēdē notika diskusija par mediju un grāmatu aplikšanu ar PVN, un lūdzu valdības sēdes protokolā fiksēt manu īpašo viedokli, kuru īsi var raksturot tā — nav pieļaujams, ka no 2009.gada PVN, piemēram, bulvārpresei palielinās no 5% līdz 10%, bet dzejas grāmatai — no 5% līdz 21%. Manuprāt, grāmatas pazemināto PVN likmi ir pelnījušas vismaz tikpat lielā mērā kā preses izdevumi. Savukārt "dzeltēšanas" problēma Latvijas presē ir novērojama, un domāju, ka no tās pilnībā pasargāta bijusi tikai _Latvijas Avīze_. _Diena _pēc būtiska kvalitātes krituma pēdējā pusgada laikā tomēr ir atguvusies, un par to liecina kaut vai tas, ka avīzē vairs nav manāmi anonīmu interneta komentāru pārpublicējumi. Nevajadzētu man pierakstīt izteikumus, ka _Diena _būtu pilnīgi "dzeltena" avīze — drīzāk man ideoloģiski problemātisks šķiet _Dienas _izteiktais liberālisms un kreisuma iezīmes. Tas nekādā ziņā nenozīmē, ka Dienā nebūtu cienījamu un profesionālu žurnālistu (Askolds Rodins, Pauls Raudseps, Dita Rietuma, Inese Lūsiņa, Jegors Jerohomovičs, Gunta Sloga u.c.). Piemēram, Pauls Raudseps, manuprāt, ir viens no retajiem Latvijas presē, kas ir padziļināti analizējis globālās krīzes cēloņus — atšķirībā no A.Ozoliņa, kurš laikam patiesi ir pārliecināts, ka "Kalvītis" vai "koalīcija" ir sagrāvuši _Lehman Brothers_ un tagad noteikti devalvē Ķīnas juaņu. Katrā ziņā atvainojos ikvienam no Dienas profesionāļiem, ja manu izteikumu atreferējums ir bijis aizskarošs. Oranžā kultūrpolitika Kultūrpolitika Latvijā pēdējos piecos gados tiešām ir oranža un konservatīva. Kultūrpolitikas vadlīnijām esam devuši nosaukumu "Nacionāla valsts". "Oranžā kultūra" nozīmē gan algu trīskāršošanu kultūras darbiniekiem pēdējos gados, gan darbu, lai saņemtu 24 miljonu dolāru ziedojumu Latvijas bibliotēkām no Geitsu fonda un _Microsoft_, gan augstā līmenī noorganizētus Dziesmu svētkus, kuros piedalījās rekordliels dalībnieku skaits, gan īpašu atbalstu nacionālajām kultūras institūcijām, gan Gaismaspils celtniecību, gan jauna valsts kamerorķestra _Sinfonietta Riga _dibināšanu, gan reģionālo koncertzāļu projektus Liepājā, Ventspilī un Rēzeknē. Tāpat var uzskaitīt neskaitāmās investīcijas Rundāles pilī, Mežaparka estrādē, Ventspils Rakstnieku un tulkotāju mājā, Ārzemju mākslas muzejā un citviet.Par Rīgas koncertzāli Rīgas koncertzāle ir viens no projektiem. Līdzekļi, par kuriem tiek attīstīts Rīgas koncertzāles projekts, nav valsts budžeta līdzekļi. Tie ir privatizācijas ieņēmumi, kurus 2005.gadā piešķīra Rīgas koncertzāles projekta attīstībai, un tos nevar novirzīt citiem mērķiem. Nebūtu slikti, ja politiskais komentētājs būtu iepazinies ar šo "niansi". Tās gaismā ārkārtīgi īpatnējs un nekorekts šķiet mēģinājums pretstatīt Rīgas koncertzāles projektēšanu un _Latvijas radio _finansējumu Radio korim. Vēstules ierobežotais formāts man neļauj aprakstīt visu to, ko esmu centusies un arī izdarījusi _Latvijas Radio kora _labā, taču, šķiet, arī A.Ozoliņam ir skaidrs, ka šis koris ir mūsu izcilība un patiešām ir klausāms pasaules labākajās koncertzālēs. Diemžēl Latvijā tādas koncertzāles nav. Ne velti _Latvijas radio kora _diriģents Kaspars Putniņš ir atzīmējis: "Jaunā koncertzāle mums ir ļoti nepieciešama! Mani pārliecina gan ēkas novietojums, gan arhitektūra. Ceru, ka sadarbībā ar augstas klases akustikas speciālistiem tiks nodrošināta lieliska akustika visās zālēs." Jāteic, ka tieši akustika ir viena no galvenajām jebkuras nopietnās mūzikas koncertzāles vērtībām, un tāpēc Rīgas koncertzāles projektam arhitekts Andis Sīlis kā akustikas konsultantu ir izvēlējies pasaulslavenā latviešu diriģenta Marisa Jansona ieteikto japāņu akustiķi Toijotu. Ja A.Ozoliņš, kā noprotams no viņa komentāra, uzskata, ka šis akustiķis plāno ziedot Tautas partijas pašvaldību kampaņai, tad _Dienas _komentētājam ir jāvēršas KNAB, jo ārvalstu personu ziedojumi partijām Latvijā ir aizliegti. Varu piebilst, ka aģentūra _Jaunie Trīs brāļi _savā darbā vadās pēc visaugstākajiem pretkorupcijas standartiem, ko regulē līdzdarbības līgums ar Sabiedrību par atklātību Delna.Krīze jāizmanto Visbeidzot — jebkura krīze ir jāizmanto attīstībai. ASV, Francijas, Vācijas un citas valdības šobrīd dara visu, lai atdzīvinātu ekonomiku, tai skaitā būvniecības un arhitektūras nozari. Nacionālā bibliotēka, kā uzskata eksperti, ir viens no projektiem, kas ne tikai sniegs milzīgu ieguldījumu Latvijas ekonomikas izaugsmē, bet arī īstermiņā stimulē šokam pakļauto būvniecības nozari. Esmu pārliecināta, ka Rīgas koncertzāles projekts, kad pienāks tā īstenošanas laiks 2011.gadā, būs ar līdzīgi pozitīvu ietekmi. Taču līdz tam vēl ir ilgs ceļš ejams, un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, akadēmiskā kora _Latvija _un valsts kamerorķestra Sinfonietta Riga mājvieta, kurā varēsim klausīties arī izcilākos viesmūziķus — to vidū Marisu Jansonu, Elīnu Garanču, Gidonu Krēmeru un citus, savas durvis vērs ne ātrāk kā 2014.gadā.