Demakova: lielu neveiksmju Dziesmu un deju svētkos nebija

Skaņa Mežaparka estrādē 4. sektorā bija slikta, par to ir vērts padomāt, tas ir pretēji sākotnēji paustajai R.Vanaga sajūsmai par izcilo akustiku. Sadziedāšanās organizātorus vajadzētu prēmēt. Sadziedāšanās izraisīja lielu tautas kultūras saliedētību. Latvijā ir daudz neredzīgi cilvēki, kuri informācijas iegūšanai lieto radio. Diemžēl dziesmu svētkus radio praktiski neraidīja. Jā jautā: Kāpēc?

Maks ta vaļā, bet jautājums kapēc no tikko uzceltas estrādes, kurā ieguldīts liels piķis ūdens jāsmeļ ugunsdzēsējiem nevis tas novadās pa modenrām, dārgi izmaksājušām notekūdeņu caurulēm? Tas protams ja tur vispār tādas ir!!!

pati tāda

par nesekmību. Lielāka daļa nesekmīgo nav dēļ dziedātprasmes(bieži vērtējot dziedāšanu, galvenā nozīme ir tekstam) vai muzikālās dzirdes trūkuma(kaut gan vispārizglītojošajās skolās minimāli ir mūzikas diktāti vai kas tamlīdzīgs), bet motivācijas trūkuma ("Mūzika - tas jau nav nekāds priekšmets") vai vienkārši slinkuma dēļ. par kori. Tā nu īsti nebija teikts, ka koris būs obligāts. Bija minēta dziedāšana (faktiski:mūzika). godīgi sakot, ka šis sauklis nav nekas cits kā klajš populisms.

Par obligāto kora stundu runājot un mūzikas mācīšanu skolā. Patlaban pamatskolā bērni zubra solfedžo pamatus neatkarīgi no tā vai dzirde ir vai nav un vai interese par mūziku ir vai nav. Priekš kam tas vajadzīgs, kas to lai zin. Liela daļa nesekmīgo audzēkņu ir tieši mūzikā un tieši solfedžo dēļ. Ja arī koris būs obligāts neatkarīgi no tā vai bērnam ir vai nav dzirde un balss, būs nākamais nesekmīgo kontingents un faktiski būs daudz pazemotu bērnu. -------------------------------------------------- Nu var jau tikpat labi salīdzināt mūziku ar vizuālas mākslas vai sporta stundām, - dažiem nav talants(fiziskās dotības), bet tāpat viņiem šīs stundas ir obligātas, vai apsmej citi vai ne. Es domāju, mūzika tāpat kā augstāk minētās stundas, attīsta kādu cilvēka prasmi (šajā gadijumā muzikalitāti) un, ja ir runa par sākumskolas klasēm, tas par ļaunu nenāks, jo domāju, katram cilvēkam vajadzētu apgūt notis, melodiju, ritmu. Par

Es esmu TP opozīcijā un priecātos, ja tā pazustu no politiskās skatuves, taču paldies visiem Dziesmu svētku organizatoriem par labi padarītu darbu, arī Helēnai Demakovai. Šie svētki mums tomēr kopīgi, neatkarīgi no partejiskās piederības. Turpmāk ierosinu izsludināt pamieru vismaz Dziesmu svētku laikā, kā tas bija Antīkajās Olimpiskajās Spēlēs.

Tās Bērnu tiesības neļaujot pārsniegt stundu skaitu nedēļā...( lai taču pavazājas pa ielu savā nodabā) bet , tas, ka jaunieši pēc dienas skolas vēl brauc uz mūzikas , mākslas skolām vai sporta nodarbībām ( bez dzirdes un ar ārsta atbrīvojumu!) vienkārši ir Izglītības sistēmas rekets. Normālā pamat un vidusskolā mākslas, mūzikas un fizkultūras( nevis sporta ) nodarbībām ir jābūt tādām lai katrs klases bērns ar interesi piedalītos. Labs pedagogs to var. Bet, kā pareizi rakstīja I.Teterovskis, mūzikas skolotājam ir jāprot ....dziedāt! Profesionālās ievirzes un profesionalās vidusskolas ir priekš īpaši apdāvinātajiem.

Dziedāšanu varbūt tiešām vajag. Vai vēl labāk: dziedāšanu vai dejošanu un lai tas bērns pats izvēlas, ko grib. Bet tad patiešām DZIEDĀŠANU, nevis tos murgus, ko jau sākumskolā cenšas bērniem iedzīt galvās, liekot n-tās gammas mācīties un pēc notīm dziedāt, it kā tas bez ikdienas praktizēšanās mājās pie instrumenta būtu iespējams. Atstājiet solfedžo mūzikas skolām, ļaujiet bērniem mūzikas stundās no sirds izdziedāties, izdejoties, izkustēties, un lielākā daļa paši prasīs tās stundas.

Paldies, Helēnīt, man patika. Neizdarībiņas un sīkumiņi org. dabā būs vienmēr, KĀMĒR PASĀKUMUS RĪKOS, un to nelabvēļi pataisīs par drausmīgu neveiksmi :)

Ierosinu sākt vākt ziedojumus poliuretāna piemiņas polsteru uzstādīšanai par godu madame de M un viņas nebeidzamajam PRiekam, šoreiz par dziesmusvētkiem

Speciāl nostaigāju pirms Noslēguma koncerta gar priekšējiem skatītāju sektoriem un ar tādu kā nicinājumu apskatīju tur sēdošos: vesels sektors vācieši, bijušās ministrienes Staķe un Rivža, lai arī tautas tērpos, bet arī laikam 2. sektorā, vēl visādi esošie un bijušie pa pilnam. Nu neticu, ka tikai tās 78 vai cik tur biļetes tika Saeimai un Valsts kancelejai. Kāpēc man bija jāskrien un jāstāv tanīs rindās, lai 20 minūtes pēc biļešu tirdzneicības sākuma varētu nopirkt biļetes pēdējos sektoros, kur daudzi, daudzi, daudzi (starp citu, arī diezgan promenenti personāži) nēsājas ar alus glāzēm un čurkstošām gaļiņām... Bet es biļetes gribēju savai mātei un tantei, kas tiešām grib baudīt gan koru varējumu, gan visu citu un tāpēc bijām gatavi reizi 5 gados samaksāt arī vairāk, lai nav jāsēž tajā nomalē. Demakovai vajadzētu tomēr publicēt precīzu sarakstu, kam un kāpēc cik biļetes tika rezervētas un beidzot publiski atvainoties, kas tas tomēr ir bijis liela kļūda.

Ministrei taisnība, svētki bija brīnišķīgi pateicoties dalībnieku sniegumam. To pozitīvo gaisotni nespēja "sačakarēt" pat ministrijas alkatīgie nejēgas ierēdņi. Estrādes (ne)drenāža vien ir ko vērta.

Jā, vietas KM bija rezervējusi ne pa jokam. Dejas 60gadei veltītajā pasākumā arī "parterā" vai puse brīvu vietu palika - to es no sava trešā stāva tribīnēm noskatījos. Un arī radiniekiem, protams, biļetes bija rezervētas. Kastēns, piemēram, ar visu sieviņu bija uz noslēguma koncertu attecējis. Bez Jolkinas - tas laikam pārmaiņas pēc. Es jau nu Neldas vietā nekur tagad nevilktos. Bet laikam partijas uzdevums tāds - saglabāt ģimeni.

Demakova pati ir viena liela NEIVEIKSME...(ar visu savu ''T''P)

Lai arī kopumā Dziesmu svētki bija jauki, tomēr bija vairākas lietas, kuras nevarēja nepamanīt un kas pabojāja kopējo gaisotni: 1.Daudzas brīvās vietas lielajos pasākumos - Atklāšanas koncertā, Dejas lieluzvedumos, Lāčplēsī, kas nozīmē, ka ar biļešu rezervāciju KM ir pārforsējusi. Pretēji KM noteiktajiem skaitļiem par izdalītajām biļetēm Ministru Kabinetam un Parlamentam, tomēr bija dīvaini redzēt atsevišķus ViPus visai kuplu ģimeņu pavadībā...kaut kā nešķiet man, ka viņi pārējiem ģimenes locekļiem tās biļetes būtu sagādājuši stāvot rindās un, skat kāda laime, dabūjuši tās tieši sev blakus pie citiem vipistiem...Īpaši to minu tādēļ, ka vienai lielai viņu daļai bija pilnīga vienaldzība par notiekošo - galvenais klātbutnes efekts un štātes izrādīšana. Tāpat jautājumam ir jābūt atklātam, cik daudz tūristu uz šiem pasākumiem ir jāaicina, jo daļa bija tāda, kas tinās prom pasākuma vidū... 2.Atklāšanās koncerts - par to jau tika diskutēts, bet man liekas tā bija DzSv lielākā izgāšanās gan mākslinieciskā, gan režijas ziņā, piebāžot koncertu ar pirmatskaņojumiem, kas būtu jādzied koncertzālēs nevis tautas koncertos. Par M.Zīveres nesamērīgo atalgojumu šajā sakarā vispār nav vērts runāt...Kauns! 3.Skaņa Mežaparka estrādē - pretēji sākotnēji paustajai R.Vanaga sajūsmai par izcilo akustiku varbūt kāda atbildīgā organizācija varētu izvērtēt, cik patiesībā kvalitatīvi ir paveikts darbs, jo man likās, ka akustika ir kļuvusi sliktāka, salīdzinot ar iepriekšējiem svētkiem. 4.Dziesmu svētku gājiens - 6,5h šim pasākumam bija pilnīgs murgs, jo noslēgumā kolektīviem nācās gaidīt 1,5 un 2h līdz savai iziešanai. Un tur nav vainīgi pārrāvumi, jo gājiena sākumā tādu nebija, bet gan elementāri laika aprēķini. Protams to visu kompensēja pārējie pasākumi, kas bija interesanti un aizraujoši. Ordenis pienākas tam cilvēkam, kurš iedomājās par sadziedāšanos pēc Noslēguma koncerta - tas laikam bija tas, pēc kā cilvēki vienmēr bija ilgojušies. Bija patiesa svētku sajūta!