Demakova veselības problēmu risināšanu uztic prezidentam

Zatlera, kurš ņēmās politiķei palīdzēt. "Prezidents nekad nevienam nav atteicis palīdzību un arī neatteiktu," šo gadījumu komentē V.Zatlera pārstāve Ilze Rassa. Kā vēsta Dienas avoti, pēc H.Demakovas izteiktā lūguma prezidents sazinājies ar virkni mediķu, mēģinot atrast piemērotāku ārstu viņu savulaik prezidenta amatam virzījušās Tautas partijas ministrei. No sīkākiem komentāriem prezidenta kanceleja atteicās, uzsverot, ka jebkura informācija par cilvēka veselību ir konfidenciāla. H.Demakovas komentāru par to, kādēļ viņa lūdza palīdzību Valsts prezidentam, Dienai trīs dienu laikā neizdevās iegūt. Viņa neatbildēja ne uz telefona zvaniem, ne īsziņām. "Tas ir elitārisms, ja kādai Latgales bibliotekārei būtu līdzīga problēma, tad prezidentam tas nerūpētu," uzskata socioloģe Brigita Zepa. Rīgas Stradiņa universitātes vadošais pētnieks Sergejs Kruks uzskata, ka šī ir no padomju laikiem pārmantotā draugu būšana: "Sev tuvais loks, savs atslēdznieks, daktere." Pie varas esošie, izmantojot draugu būšanu, izlīdz cits citam. V.Zatlers neapzinās savu mainījušos sociālo statusu, to, ka viņam tagad ir citi pienākumi, uzvedības normas, uzsver S.Kruks. V.Zatlers jau izsenis bijis sabiedrības elites iecienīts ārsts. Viena no viņa prominentākajām pacientēm savas prezidentūras laikā bija Vaira Vīķe-Freiberga. Pie tagadējā prezidenta ārstējušies bijušie un esošie premjeri Vilis Krištopans, Aigars Kalvītis (TP) un Ivars Godmanis (LPP/LC). H.Demakova paziņoja par atkāpšanos no amata janvāra vidū, kad sabiedrībā asu kritiku raisīja aģentūras Jaunie Trīs brāļi rīcība: tā paklusām noslēdza gandrīz astoņus miljonus latu vērtu līgumu par Rīgas koncertzāles būvprojekta izstrādi. Kā vienu no iemesliem ministres amata pamešanai viņa minēja slikto veselības stāvokli, kas laikā, kad taupības dēļ arī kultūras nozarē spiež pieņemt sāpīgus lēmumus, viņai liedz iespēju pilnvērtīgi piedalīties publiskajās debatēs un politiskajā procesā. H.Demakova devās ārstēties uz Parīzi.