Tiesas ieskatā Lazdiņa pieļautais pārkāpums satur noziedzīga nodarījuma pazīmes, turklāt policijas darbinieku ziņojumos norādīta informācija, ka Rīgā, kāda Tallinas ielas nama dzīvoklī, aptuveni divas stundas divi vīrieši nav laiduši ārā no dzīvokļa sievieti pret tās gribu. Personas arī izrādījušas pretestību policijas darbiniekiem, kad policijas darbinieki veica savus dienesta pienākumus.
Kā izriet no aģentūras LETA rīcībā esošā Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas lēmuma par lietas nosūtīšanu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Centra iecirknim, notikumi, kuru dēļ Lazdiņu sākotnēji tika lūgts sodīt administratīvi, bet tagad lūgts vērtēt iespējamo krimināla rakstura pārkāpumu, risinājušies šā gada 17.augustā īsi pirms plkst.10 Rīgā, kāda Tallinas ielas nama kāpņu telpā.
Lazdiņš tiesas sēdē skaidrojis, ka minētajā dienā atbraucis uz Rīgu satikt draugu. Viņi aizgājuši uz klubu "Essential", kur viņš iedzēris. Tad pie abiem pienākušas meitenes, sakot, ka grib kaut kur aizbraukt. Pēc tam viņas devušās puišiem līdzi uz Tallinas ielas dzīvokli.
"Aizbrauca uz turieni un dzēra šņabi. Viena meitene aizgāja mājās, pēc viņas aizslēdza durvis, bet otra meitene vēl palika. Turpināja dzert šņabi. Tad pēkšņi pašvaldības policists dauzījās pie durvīm, jo it kā tā meitene, kas aizgāja, bija izsaukusi pašvaldības policiju. Dzīvokļa durvis bija aizslēgtas," tiesas lēmumā atstāstīti Lazdiņa sniegtie paskaidrojumi.
Tālāko notikumu atstāts liecina, ka tad Lazdiņš piegājis pie loga un pateicis policistiem, ka dzīvokļa durvīs nav atslēgas un mudinājis policistus, ja nepieciešams, pielikt trepes pie loga, sakot, ka dzīvokļa īpašnieks guļ un atslēgas nevarot atrast.
Kā teikts tiesas lēmumā atstāstītajos Lazdiņa paskaidrojumos, "meitene, kas bija palikusi dzīvoklī, sāka stresot, ka netiek ārā, bļaustījās. Dzīvokļa īpašnieks gulēja, viņš bija dzēris alkoholu, piecelt viņu nevarēja". Policisti esot bļāvuši un teikuši, ka viņš dabūs pa kaklu. Nekāda grūstīšanās neesot notikusi. Dzīvokļa atslēgas savukārt esot bijušas nokritušas aiz skapīša. Tās atrastas, un meitene no dzīvokļa tika izlaista.
Vēl pēc kāda stundas ceturkšņa Lazdiņš esot sadzirdējis "belzienu pa durvīm (..), trokšņus". Kā teikts tiesas lēmumā, atverot dzīvokļa durvis, "ieskrēja pašvaldības policisti, nogāza gar zemi, saslēdza roku dzelžos, vilka pa trepēm, ceļgali bija sasisti, viņi pat neļāva uzvilkt apavus, līdz ar to, stāvot uz karstā asfalta, radās apdegums pēdām".
Tālāk Lazdiņš aizvests uz Matīsa ielas policijas iecirkni. Lazdiņš tiesai sacījis, ka viņš nesaprot, kādēļ kāds it kā grūstījies, ja viņš sarunājies ar policistiem pa logu un teicis, ka nevar atslēgt durvis, jo īpašnieks guļ. Viņš norādījis, ka notikumu rezultātā kāju pēdas uz saulē sakarsušā asfalta tā apdegušas, ka "divas nedēļas bija jāstaigā apsaitētām kājām".
Tiesas lēmumā teikts, ka sēdē nopratināts arī liecinieks, kurš paudis neizpratni par to, kāpēc aizturēšana notikusi, jo bijusi "viena persona, kas nav tikusi ārā no dzīvokļa". Pats viņš gulējis, bet dzīvokļa atslēgas bija aizkritušas aiz skapīša. Vai nu viņš, vai Lazdiņš teicis policistiem, ka, ja cilvēkam vajag, lai policisti pieliek trepes un meitene izkāpj pa logu, jo tas nav bijis augstu - otrais stāvs.
Tad atslēgas atrastas un meitene izlaista laukā. Pēc tam atkal bijusi dauzīšanās pie durvīm, un tad pie tām bijusi policija, turklāt neviens neko neesot prasījis - "ne dokumentus, ne to, vai vispār viņš ir dzīvokļa īpašnieks". Kad durvis atvērtas, "policisti gāzās iekšā ar stekiem". Vēlāk lieciniekam ekspertīze konstatējusi miesas bojājumus. Viņš ticis "vilkts ar seju pa trepēm", turklāt viņš sacījis, ka labprātīgi sadarbojies ar policistiem, bet "pretī dabūjis ar steku".
Liecinieks norādījis, ka meitenes bija atnākušas ciemos, viņas uzaicinājis viņš pats. Tieši meitenes teikušas, ka kaut kur jābrauc, un viņš norādījis, ka var atbraukt pie viņa. "Meitenes, uzzinot, ka viņam mājās ir alkohols, no prieka pat palēcās," tiesas lēmumā atreferēts liecinieka sniegtais 17.jūlija notikumu atstāsts. Liecinieks norādījis, ka iebrukumam dzīvoklī viņš neredz pamatu un par to iesniegs sūdzību policijā.
Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa, noklausoties paskaidrojumus, pārbaudot administratīvā pārkāpuma materiālu, secinājusi, ka tas nav piekritīgs izskatīšanai tiesā, bet nosūtāms izmeklēšanas iestādei, jo abu personu paskaidrojumi satur ziņas, ka aizturētās personas pretojās policijas darbiniekiem un nelaida trešo personu laukā no dzīvokļa.
Tiesa Lazdiņa darbībās saskatījusi noziedzīga nodarījuma pazīmes, kādēļ saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā izbeigusi un materiālus nodevusi pirmstiesas izmeklēšanas iestādei izvērtēšanai par kriminālprocesa uzsākšanu pēc Krimināllikuma (KL)152.panta vai 270.panta.
KL 152.pants par nelikumīgu brīvības atņemšanu kā sodu paredz arestu, piespiedu darbu vai naudas sodu līdz 30 minimālajām mēnešalgām, vai arī brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, vai pat ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 10 gadiem ar mantas konfiskāciju.
KL 270.pants par pretošanos varas pārstāvim un citai valsts amatpersonai kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai arestu, vai naudas sodu līdz 60 minimālajām mēnešalgām, bet par tādām pašām darbībām personu grupā kā sods paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai naudas sods līdz 100 minimālajām mēnešalgām.
Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas lēmums vēl nav stājies likumīgā
spēkā, jo to var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā.