Laika ziņas
Šodien
Migla

Deputātes no Latvijas EP prezidenta amata kandidātu Šulcu vērtē kā pretrunīgu personību

Lai arī iespējamais nākamais Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājs Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses līderis Martins Šulcs ir spēcīgs politiķis, viņu var vērtēt arī kā pretrunīgu personību, uzskata no Latvijas EP ievēlētās deputātes Sandra Kalniete (V) un Inese Vaidere (V), kuras parlamentā pārstāv Eiropas Tautas partijas (ETP) politisko grupu.

Kā ziņots, visticamāk, tieši Šulcs rīt, 17.janvārī, tiks ievēlēts par EP prezidentu un ieņems pašreizējo ETP pārstāvja Ježija Buzeka vietu. Abas lielākās parlamenta politiskās grupas jau iepriekš panākušas vienošanos par šādu reprezentatīvā amata rotācijas kārtību, raksta tīmekļa medijs EU Observer.

Kalniete pretēji savas politiskās grupas viedoklim pieņēmusi lēmumu neatbalstīt Šulca ievēlēšanu amatā, savukārt Vaidere savu lēmumu neatklāj. "Nevar noliegt, ka Martins Šulcs ir viens no EP spēcīgākajiem politiķiem. Tomēr, nopietni apsverot visus par un pret, es nolēmu neatbalstīt viņa kandidatūru EP priekšsēdētāja amatam," saka Kalniete.

ETP grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks Ģirts Salmgriezis aģentūru LETA informēja, ka Kalnietei pēc tikšanās ar Šulcu un trīs amata kandidātu debatēm nav radusies pārliecība, ka Šulcs ir labākais kandidāts parlamenta priekšsēdētāja amatam. "Es neguvu iespaidu, ka viņš spēs noņemt savu sociālista cepuri tad, kad būs jālemj būtiski jautājumi par eiro zonas glābšanas plānu," saka deputāte.

Tāpat Kalniete atgādina, ka viņai nav pieņemams veids un paziņojumi, kādus Šulcs sniedza par Latvijas valdības veidošanas procesu, vēršoties pret nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) iesaistīšanu valdībā un kritizējot premjeru Valdi Dombrovski (V) par Saskaņas centra (SC) neņemšanu valdībā. "Šajā kritikā es redzu dubultstandartus un iejaukšanos Latvijas iekšējās lietās," pārliecināta politiķe.

Kalniete ar savu balsojumu arī vēlas uzsvērt, ka Eiropas Sociālistu partija līdz šim ir izvairījusies no jautājuma par sociāldemokrātu atbildību par gadu desmitiem ilgo sadarbību ar PSRS komunistisko un Rietumeiropas komunistiskajām partijām laikā, kad komunistiskās ideoloģijas vārdā sistemātiski tika pastrādāti noziegumi pret cilvēci. Tāpat Kalniete pauž bažas, ka Šulca asā izteikšanās maniere var padziļināt plaisu starp dalībvalstīm, kurām ir dažādi viedokļi, piemēram, par eiro zonas glābšanas plānu. "Tas ir pēdējais, kas mums šobrīd būtu vajadzīgs. EP prezidentam ir jāspēj vienot ne tikai EP politiskās grupas, bet arī dalībvalstis. Līdzšinējais EP prezidents Ježijs Buzeks savu darbu veica nevainojami un ir uzstādījis ļoti augstus standartus," saka Kalniete.

Arī Vaidere norāda, ka Šulcs ir pretrunīga personība. "Piemēram, kad Igaunijā notika Krievijas specdienestu organizētie kibernoziegumi, viņš bija viens no aktīvākajiem to nosodītājiem, taču viņa nepamatotie uzbrukumi Latvijas nacionālajiem spēkiem liek domāt, ka viņš ne vienmēr kritiski izvērtē savus informācijas avotus paša politiskajā grupā," vērtē deputāte.

Vienlaikus viņa uzsver, ka Šulcs ir spēcīga personība un rīcības cilvēks. "Tas ir pozitīvi, jo viņš varētu veikt EP darba organizācijā nepieciešamās reformas," uzskata Vaidere.

Jau ziņots, ka pagājušā gada oktobrī Šulca vadītā sociālistu grupa nāca klajā ar paziņojumu, kurā pauda dziļas bažas par VL-TB/LNNK iekļaušanu jaunajā Latvijas valdošajā koalīcijā. "Sociālisti&Demokrāti nožēlo, ka būtiskā iespēja veidot plašu nacionālās vienotības koalīciju, iekļaujot tajā vēlēšanās uzvarējušo SC, ir izšķiesta par labu savienībai ar politisko spēku, kuram ir sasniegumi ksenofobijas un neiecietības veicināšanā," bija teikts sociālistu paziņojumā.

Šulcs, kurš EP ievēlēts no Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas, jau iepriekš izcēlies ar dažādiem skandāliem. Piemēram, 2003.gadā toreizējās bloka prezidētājvalsts Itālijas premjerministrs Silvio Berluskoni, atbildot uz Šulca kritiku, ieteica viņu nacistu nometnes uzrauga amatam. Eiroparlamenta kuluāros Šulcam bieži tiek pārmesta iejaukšanās bloka dabībvalstu iekšējās lietās.

Uz EP prezidenta amatu patlaban kandidē trīs deputāti - Šulcs, Liberāļu un demokrātu alianses deputāte no Lielbritānijas Diāna Vollisa un Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas deputāts Nirdžs Deva no Lielbritānijas.

EP prezidentu ievēl uz pusi no kopējā parlamenta sasaukuma termiņa. Līdz ar jauno prezidentu plenārsesijas gaitā tiks ievēlēti viņa 14 vietnieki un pieci kvestori.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas