Viena no izmaiņām paredz, ka 2.pensiju līmeņa naudas pārvaldīšanai atkal tiks piesaistīta Valsts kase (VK). Atgādinām, ka VK ar šo līdzekļu pārvaldīšanu nodarbojās līdz 2007.gada novembrim, pēc tam pilnībā nododot šo funkciju privātajiem pensiju pārvaldītājiem. Pamatojot, kāpēc VK atkal būtu jāuzņemas šī funkcijas, idejas autori — Saeimas sociālo un darba lietu komisija — uzsvēra, ka VK savulaik spēja nodrošināt lielāko 2.līmeņa plānu ienesīgumu, nekā tagad tas izdodas privātiem pārvaldītājiem. Banku pārstāvji šo argumentu gan uzskata par nekorektu, jo laikos, kad VK pildīja šo funkciju, finanšu situācija bija daudz labvēlīgāka, nekā patreiz. Oponējot grozījumu autoriem, Latvijas komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons komisijas sēdē pauda, ka, iesaistot VK, valdība vienkārši cenšas piesaistīt vairāk naudas, lai lāpītu budžetu. Turklāt, lai uzņemtos papildu darbu, VK būs nepieciešams arī papildu finansējums no budžeta.
Netālredzīgs, pēc banku pārstāvju domām, ir arī valdības priekšlikums samazināt iemaksas 2.pensiju līmenī no 8% līdz 2%, kas šogad budžetam papildu nodrošinās 116 milj.latu. «Šo simts miljonu dēļ mēs graujam visu sistēmu,» norādīja T.Tverijons. Parex Asset Managements prezidents Roberts Idelsons savukārt pauda, ka šis lēmums pasliktinās likviditātes situāciju valstī, jo vairāk nekā pusi no obligācijām, ko izlaiž VK, pirka tieši 2.pensiju līmeņa līdzekļu pārvaldītāji. «Nav skaidrs, kas to pirks turpmāk,» norādīja I.Idelsons. Iemaksu īpatsvara samazinājums ir nepārdomāts arī tādēļ, ka tas būtiski samazinās topošo pensionāru uzkrājuma apjomu, un attiecīga, arī pensijas apmēru, uzsver bankas.
Labklājības ministrija (LM) arī informēja deputātus, ka perspektīvā iemaksas 2.pensiju līmenī tiks palielinātas līdz 6%, taču ne līdz 10%, kā tas tika paredzēts iepriekš, jo tas esot pārāk dāsni, pauda LM pārstāvji.