Tāpat komisija neatbalstīja priekšlikumu uz pusi samazināt partiju priekšvēlēšanu tēriņu griestus. Šos priekšlikumus bija iesnieguši vairāki _Vienotību _veidojošo frakciju deputāti, kā arī _tēvzemietis _Māris Grīnblats.Politoloģe Iveta Kažoka deputātiem norādīja, ka kopumā atbalsta virzību uz politiskās reklāmas ierobežošanu, kas būtu arī Rietumeiropas ceļš, jo daudzās valstīs jau ir noteikti dažādi politiskās reklāmas ierobežojumi, taču tie jāskata kontekstā ar partijām pieejamā brīvā aģitācijas raidlaika sadali. Sēdē arī tika pieļauts, ka tādā gadījumā finansējums bezmaksas priekšvēlēšanu aģitācijai jāparedz ne tikai _Latvijas Radio_ un Latvijas Televīzijā, bet arī komercmedijos.
Mainīt par vēlu
Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklis Sergejs Kārītis aicināja deputātus vispirms noteikt skaidru slēptās reklāmas definīciju, citādāk mediji ierobežojumus apies, nodarbojoties ar slēpto reklāmu. I.Kažoka gan norādīja, ka līdzšinējā pieredze liecina - slēptās reklāmas īpatsvars Latvijas medijos ir ļoti liels neatkarīgi no politiskās reklāmas ierobežojumiem. Arī vairāki deputāti piekrita, ka jautājums jāskata kompleksi, turklāt teju neviens neticēja, ka jebkurā gadījumā šādas izmaiņas varētu pieņemt līdz gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Par šādu iespēju skeptisks bija arī klātesošais Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis, kas norādīja - pastāv iespēja, ka partijas ar medijiem jau ir noslēgušas līgumus, ko apstiprināja arī Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka, tāpēc nevajadzētu mainīt spēles noteikumus tās vidū.
G.Līdaka arī uzsvēra, ka rosinātās likuma izmaiņas neko nerisināšot. Proti, deputātu priekšlikums attiecas tikai uz radio un televīziju, tāpēc partijas izmantos citus reklāmas veidus un tādējādi notikšot tirgus kropļošana. Turklāt, ja radio un televīzijā partijas nevarēs reklamēties 30 dienas pirms vēlēšanām, tās reklamēsies agrāk.
Diskusijas turpinās
Lai arī priekšlikums grozījumiem politisko aģitāciju regulējošajā likumā netika atbalstīts, jo to atbalstīja tikai četri no 11 klātesošajiem komisijas locekļiem, tomēr deputāti tomēr konceptuāli vienojās likumu atvērt, atbalstot kādu no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) neitrālākajiem priekšlikumiem, tā virzot likumprojektu izskatīšanai 1.lasījumā Saeimā. Tas nozīmē, ka diskusijas par politiskās reklāmas ierobežojumiem Saeimā vēl turpināsies.
Neraugoties uz komisijas negatīvo balsojumu, paredzams, ka turpināsies arī diskusijas par partiju tēriņu griestu pazemināšanu, jo arī partiju finansēšanas likums tiks atvērts, un šis jautājums būs jāskata kontekstā ar rosinātajiem grozījumiem, lai paredzētu partiju finansēšanu arī no valsts budžeta. I.Kažoka gan norādīja, ka ir vairāki "degošie" jautājumi, kas būtu jāatrisina vēl pirms gaidāmajām vēlēšanām, piemēram, skaidrāk jānosaka, kuras pozīcijas iekļaujamas tēriņu griestos, lai nesanāk kā pirms pašvaldību vēlēšanām, ka LPP/LC rīkotais pasākums Arēnā Rīga šajos griestos netiek iekļauts.
Tāpat būtiski esot noregulēt jautājumus, kas attiecas uz savlaicīgu politiskās reklāmas izcenojumu iesniegšanu, jo iepriekšējā pieredze liecina, ka daži mediji tos iesniedz novēloti un tā uzzina konkurentu reklāmas cenas. Svarīgi esot arī noteikt likuma regulējumu, lai KNAB savlaicīgi varētu uzzināt arī interneta un vides reklāmu cenas. I.Kažoka uzskata, ka arī priekšvēlēšanu tēriņu limita apjoms ir viens no jautājumiem, kas politiķiem būtu jāatrisina līdz gaidāmajām vēlēšanām, taču viņai nepiekrita vairāki deputāti. Arī Juridiskā biroja pārstāvis norādīja - ja pastāv bažas, ka partijas jau noslēgušas līgumus par ievērojamu daļu no šīs summas, tad šādas izmaiņas nevar attiecināt vēl uz šīm vēlēšanām. Tomēr arī komisijas loceklis Māris Kučinskis (TP) piekrita, ka jānosaka, kuri ir steidzamie jautājumi, kas jāatrisina vēl līdz vasarai, un tie jārisina vispirms.