Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Trešdiena, 25. decembris
Stella, Larisa

Diena eksperimentā kliedē mītu par degvielas patēriņu

"Katru reizi, braucot uz austrumiem vai rietumiem, uz bāku degvielas patēriņš samazinās par 15 līdz 20 procentiem. Ja uz rietumiem, varētu domāt, ka ceļi labāki, tad uz austrumiem tā noteikti nav," līdzīgus komentārus dažādos interneta portālos, kuros autovadītāji salīdzina Latvijā tirgoto degvielu ar citu Eiropas valstu degvielu, ir iespējams ieraudzīt visai bieži. Ar īpašu skepsi autovadītāji pašmāju degvielu salīdzina tieši ar Vācijā tirgoto, paužot, ka tur iegādātā degviela ir ar mazāku patēriņu.

Lai pārbaudītu šādu apgalvojumu pamatotību praksē, Diena sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Alternatīvo degvielu zinātnisko laboratoriju (ADZL) veica ekspertīzi - atbilstoši aprīkotā laboratorijā notika sešu degvielas paraugu, kuri tika iegādāti trīs dažādās valstīs, testēšana.

Lai arī šādā veidā ir iespējams iegūt precīzus un objektīvus datus ar ļoti nelielām kļūdām, tomēr, kā paskaidroja V. Pīrs, ekspertīzei iegūtie rezultāti nav uzskatāmi par oficiāliem.

Divas dienas ADZL veica testus, lai noskaidrotu, kādi degvielas patēriņa rādītāji ir Vācijā, Krievijā un Latvijā iegādātiem sešiem 95. markas benzīna paraugiem. Visos veiktajos pārbaudījumos Vācijā iegādātās Shell un Total degvielas izkonkurēja pašmājās nopērkamais benzīns. Turklāt divos pārbaudījumos no pieciem Total zīmola degvielas paraugs uzrādīja sliktākos rezultātus. "Interesanti, ka abi sliktākie rezultāti uzrādījās līdzīgos un reizē objektīvākajos pārbaudījumos, proti, ceļa simulācijas testos, kas imitē automašīnas pārvietošanos reālos ceļu satiksmes apstākļos," spriež ADZL pētnieks Žanis Jesko.

Arī no Krievijas atvestais Surgutneftegaz zīmola benzīns nevienā no pārbaudēm neuzrādīja labākus rezultātus par Latvijas degvielām. Turklāt tieši šis paraugs vienā pārbaudē, pie konstanta ātruma pilsētas režīmā (50 km/h), pārliecinoši ierindojās pēdējā vietā.

Vācu degvielas paraugu ne īpaši spīdošie rezultāti nepārsteidz nedz autoekspertu Paulu Timrotu, nedz Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) izpilddirektoru Uldi Sakni. «Vācijā pārdošanā ir benzīni, kuru sastāvā ir nevis pieci procenti bioetanola, kā tas ir pie mums, bet ir arī pieejams benzīns ar 10 procentu bioetanola jeb spirta piejaukumu,» norāda U. Sakne. Kā paskaidroja P. Timrots, izmantojot spirtu degvielās, patēriņš pieaug - spirtam ir mazāka enerģētiskā vērtība, tāpēc nepieciešama lielāka enerģija, lai automašīnu izkustinātu no vietas.

Citu pārsteigumu sagādāja kāds mazpazīstams degvielas mazumtirgotāja zīmols, kas iegādājams Latvijā, - Trest. Tā tirgotais benzīns pārliecinoši ierindojās pirmajā vietā četrās no piecām pārbaudēm. Šādus rezultātus Dienas aptaujātie eksperti komentē ar zināmu skepsi, jo neapstrīdamu nostāju traucē pieņemt līderbenzīna parauga krāsa, kas normālā situācijā, pēc ekspertu teiktā, atklāj visu vārdos nepateikto.

"Krāsa liecina par degvielas oksidācijas pakāpi un norāda uz spirtu klātbūtni degvielā," skaidrojumu par rezultātiem sniedz Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Autotransporta institūta laboratoriju vadītājs Jānis Rudzītis. Viņš paskaidroja - jo gaišāka ir degvielas parauga krāsa, jo lielāka varbūtība, ka tas ir svaigāks. Jo tumšāks ir paraugs, jo tas ir vecāks - sāk oksidēties, parādās sveķi, kuri veicina degvielas patēriņa pieaugumu.

"Šajā gadījumā te ir zināmas pretrunas, tāpēc grūti ko apgalvot," spriež degvielu eksperts J. Rudzītis.
Pats Trest ekspertīzes rezultātus tieši nekomentēja, taču norādīja, ka degvielas uzpildes stacijās (DUS) izmantotais benzīns tiek iepirkts no pašmāju vairumtirgotājiem, tādiem kā Mažeiķu nafta tirdzniecības nams, Neste Latvija un Latvija Statoil. «Nekādus piejaukumus [benzīnam] nepievienojam, jo iepērkam gatavu degvielu tirgošanai, kura, savukārt, atbilst visiem Latvijas Republikas standartiem un prasībām,» informē Trest pārdošanas vadītāja Evija Ratniece.

Atlikušie divi paraugi, kas neatkarīgi tika izvēlēti ekspertīzei, bija Lukoil un Statoil benzīns. Abi paraugi līdz ar vācu Shell un krievu Surgutneftegaz uzrādīja līdzīgus patēriņa rezultātus. Tomēr krasākā Lukoil un Statoil atšķirība bija brīvgaitas pārbaudē, kur Lukoil bija lielākais degvielas patēriņš, bet Statoil - mazākais.

Degvielu eksperts J. Rudzītis paskaidro, ka zemāks patēriņš brīvgaitas režīmā skaidrojams ar to, ka degvielai ir mazāks blīvums, kas raksturīgs vieglāk gaistošiem benzīniem. "Automobiļu motoru ar šādu degvielu aukstā laikā būs vieglāk iedarbināt," spriež RTU eksperts.

Statoil komunikācijas vadītājs Artūrs Eglītis nenoliedz, ka degvielai tiek pievienoti piemaisījumi: "Statoil naftas terminālī degvielām klāt pievieno īpaši Statoil izstrādātas piedevas, lai palielinātu dzinēju efektivitāti un samazinātu degvielas patēriņu." Taču kādas tieši vielas pievieno, uzņēmuma pārstāvis neatklāj, esot stingri konfidenciāla informācija. Vien atklāja, ka šā gada pirmajos mēnešos uzņēmums pārsvarā iegādājies degvielu poļu PKN Orelan rūpnīcā Lietuvā, kas ir plašāk zināma kā Mažeiķu naftas rūpnīca.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas