Diena jautā, deputātu kandidāti atbild: kā laukiem piesaistīt vairāk ES naudas?

Guntars Ķirķis, Saskaņas centrs. Nemākam paņemt

Latvijas lauksaimnieki no ES saņem nepietiekamu finansējumu. Paši neesam mācējuši vairāk paņemt. Mūsu ierēdņi nav pratuši ieturēt stingru nostāju un to pamatot ar konkrētiem skaitļiem, bezzobaini piekrituši neizdevīgiem kompromisiem. Lai no Eiropas saņemtu vairāk, jāsagatavo savi mājas darbi. Jāveic nopietna lauksaimniecības nozares inventarizācija: cik zemes apstrādājam, cik produktu saražojam, cik patērējam. No Eiropas vairāk dabūsim vien tad, ja mums būs pārliecinoši un skaitļiem pamatoti argumenti. SC pie tā strādās kopš savas pirmās dienas valdībā.

Pēteris Kalniņš, VL-TB/LNNK. Mazajām saimniecībām

Nākamajā ES finanšu plānošanas periodā jālikvidē līdzšinējā nevienlīdzība lauksaimniecības finansējuma sadalē starp vecajām un jaunajām ES dalībvalstīm. Arī iekšējā līdzekļu sadalē Latvijā vajadzīgas pārmaiņas. ES fondu atbalsts jāsaņem arī ļoti mazajām saimniecībām, kuras veido lauku vidi, kā arī mazajai nelauksaimnieciskajai uzņēmējdarbībai. Atvieglosim nodokļu maksāšanu mazajiem lauksaimniekiem, ļaujot viņiem reizi gadā samaksāt patentmaksu. Likvidēsim pārmērīgās, apgrūtinošās prasības projektu rakstīšanā ES finansējuma saņemšanai.

Jānis Šolks, Par labu Latviju! Taisnīgas subsīdijas!

Šā gada oktobrī ES prezentēs nākamā plānošanas perioda finanšu ietvaru. Īstais brīdis, lai mainītu Latvijas zemniekus diskriminējošo lauku atbalsta sistēmu. Holandē zemnieks subsīdijās par hektāru saņem vairāk nekā 400 eiro, vidēji ES - 200 eiro, bet Latvijā - tikai ap 65 eiro. Mums jāceļ Latvijas zemnieku konkurētspēja, un taisnīga subsīdiju sadale ir pirmais solis šajā virzienā. Apvienība rosinās sākt profesionālu Latvijas zemnieku interešu lobēšanu Briselē. Nepietiek vien ar ierēdņu darbu, tam jābūt arī premjera dienas kārtības jautājumam.

Jānis Dūklavs, ZZS. Nē nevienlīdzībai

No 2007. līdz 2013. gadam Latvijas lauksaimniekiem piešķirti gandrīz 1,4 miljardi latu ES finansējuma. To nosaka ES iestāšanās sarunu rezultāts. Šobrīd nav Latvijas spēkos palielināt šo kopējo summu. Tā nav maza, ja to prasmīgi iegulda ilglaicīgā attīstībā. Pēc aktīvām diskusijām Eiropas Savienībā Latvijai ir izdevies panākt sapratni par platību maksājumiem - ES lauksaimniecības komisārs un vadošās valstis beidzot atzīst, ka pastāvošie platību maksājumi ir nevienlīdzīgi. Pēc 2013. gada tie noteikti jāmaina. Ir skaidri redzama ES politiskā griba risināt šīs problēmas.

Sandra Kalniete, Vienotība. Pāri robežām

Salīdzinot ar vecajām valstīm, tiešā atbalsta līmenis Latvijas lauksaimniekiem ir netaisnīgi mazs. Skaidrojam, pārliecinām un strādājam visās ES institūcijās, lai pēc 2013. gada nākamajā ES budžetā panāktu taisnīgāku sadalījumu. Mērķis ir vismaz miljards eiro Latvijas laukiem 2014.-2020. gadā un objektīvi kritēriji atbalsta piešķiršanai. Spēsim, ja apvienosim spēkus ar Ministru prezidentu, zemkopības ministru, lauksaimnieku organizācijām un citu jauno dalībvalstu pārstāvjiem. Panākumu atslēga ir un būs rīcības vienotībā pāri partiju un valstu robežām.

Gundars Sisenis, Atbildība. ES un iekšzemē

Nevaram runāt par kopīgu lauksaimniecības politiku ES, ja pastāv vēsturiski izveidojusies diskriminējoša attieksme atbalsta maksājumos: Latvijā 93 eiro/ha, vidēji Eiropā - 276 eiro/ha. Latvijai iestājoties ES, valdīja uzskats, ka šeit lauksaimnieciskajai ražošanai ir zemas izmaksas. Patiesībā šobrīd tās ir pat augstākas nekā vidēji Eiropā. Jāiesaista lauksaimnieku NVO, lai no valdības un pārstāvjiem Eiroparlamentā prasītu atdevi.

Iekšējā lauksaimniecības politika: iekšējais tirgus, ražošanas daudzveidība, inovācijas, lielveikalu tīklu regulācija.