God. Brača kungs!
Es augstu vērtēju gan Jūsu, gan Jūsu organizācijas biedru tiesības uz reliģiskās pārliecības brīvību, tāpat augstu vērtēju Jūsu tiesības uz piketu brīvību un vārda brīvību. Par šo tiesību ievērošanu Diena vienmēr ir iestājusies un iestāsies arī turpmāk.
Kā droši vien esat ievērojis, jūsu organizācijas biedru un atbalstītāju viedoklis ir ārkārtīgi plaši pārstāvēts Dienas interneta portālā V-Diena. Tur esam publicējuši daudzās vēstules, kas nosūtītas pēc Ernesta blogā V-Dienā publicētās karikatūras, kas veltīta Aleksejam Ļedjajevam. Jums bijusi iespēja savu viedokli paust piketā. Domāju, ka ir izvērtusies apjomīga domu apmaiņa, ko veicināt ir viens no mēdiju uzdevumiem.
Jūs savā vēstulē rakstāt, ka karikatūra demonstrē ”cinisko attieksmi pret kristiešu svētumu”. Es tam nepiekrītu, jo karikatūrā jau ir uzzīmēts tikvien kā, māksliniekprāt, komiska izskata vaukšķis, kas grib agresīvu un nepievilcīgu jūras briesmoni uzdot par to, kas viņš nav un nevar būt.
Ironija ir ass ierocis, reizēm tā var ievainot kādu, kam nav sakara ar tās mērķi. Ja kāds patiesi jūtas aizvainots savās dziļi personiskajās, reliģiskajās jūtās, tad šim cilvēkam es no sirds atvainojos.
Diena neironizē un nekad nav ironizējusi par kristīgajām vērtībām, mēs vienmēr esam iestājušies par reliģiskās pārliecības brīvību kā par būtisku cilvēktiesību daļu.
Vienlaikus Diena pilda savu pienākumu informēt un kritiski izvērtēt norises sabiedrībā. Šis kritiskais gars, viedokļu brīva apmaiņa ir rietumu kultūras un demokrātijas pamatvērtība. Izvērtējumam jābūt pakļautiem gan politiķiem, gan ierēdņiem, gan žurnālistiem, gan arī mācītājiem, reliģiskajām organizācijām un baznīcai kā institūcijai.
Mūs vienmēr ir satraukusi neiecietība un naida kurināšana. Aleksejs Ļedjajevs ir piedāvājis Latvijā ieviest kristīgo totalitārismu, Satversmi nomainīt ar desmit baušļiem, “pazemot visus liberāļus un homoseksuāļus”, mainīt Satversmē noteikto principu, ka baznīca ir atdalīta no valsts. Vienalga vai vērtējam šīs idejas kā murgainas, smieklīgas vai bīstamas, tās pauž neiecietību un tām nav nekāda sakara ar Satversmē garantēto reliģiskās pārliecības brīvību. Šīs idejas ir vērtējamas un kritizējamas sabiedrības debatēs, un ironija, arī tās vizuālā forma, karikatūra ir viena no būtiskām viedokļu brīvas apmaiņas formām.
Es uzskatu, ka vārda brīvības robežas Diena nav pārkāpusi. Mēs esam asā un ironiskā karikatūras formā norādījuši uz bīstamību, ko Latvijas sabiedrībā ienesis Aleksejs Ļedjajevs. Zīmējumā nav attēlots Jēzus, tas taču ir redzams, lai kā mazais sunītis karikatūrā censtos apgalvot pretējo.
Visu labu,
Sarmīte Ēlerte
Dienas galvenā redaktore