Dienas komentārs: pret valodu ar lielāku cieņu

nu kur tad Paija ,valodas aizstāve

Bet par tiem žurnālistiem: lietas būtība ir tāda, ka daudzi krievi uzskata: ja jau tiem skribentiem (no latviešu valodu lietojošajiem plašsaziņas līdzkļiem) mēs esam vienaldzīgi, tad ejiet jūs visi (gan žurnālisti, gan visi pārējie)....Piedod, bet vaidēt par divām informatīvajām telpām, ja pats (žurnālists) esi tās veicinājis....

Pirmkārt par tantiņām: ja dakteris pacientam (ne tikai tantiņai) neizstāstīs visu tā, lai šis te pacients visu saprastu, tad tas pacientam var beigties letāli, un valoda pat nav galvenais. Tikai padomā, vai tu būtu ar mieru ārsta norādījumus un pamācības klausīties tikai angliski (mācījies taču skolā!), vai arī tomēr mēģinātu atrast kādu, kas to iztulko (ja vien tas pats dakteris nepiedāvā tulku)?

Nē, protams, ja viens segments ir vesels teikums, tad viss ir kārtībā. Arī tad, ja klientam ir vienalga, taču, ja šāds klients pieprasa, lai konkrētais termins atrastos tieši trešajā segmentā no sākuma, vai, kas vēl trakāk, pieprasa paskaidrojumus, kā tu esi iedrošinājusies vienu un to pašu segmentu dažādos teikumos tulkot dažādi (tās pašas vārdu kārtības dēļ)....

Par kādu cieņu pret valsts valodu var runāt, ja pat Latvijas rādio 1.programmas raidījuma vadītājs (žurnālists!!) šorīt raidījumā "Kā labāk dzīvot" (11.nov. no 9-10iem) atklāti ēterā atļaujas nobārt e-vēstuļu sūtītājus, jo nevarot salasīt viņu ķeburus un aicina e-ziņās nelietot viņam nesaprotamas zīmes - burtu mīkstinātājus u.t.l.... ???!!!

Nu cik var vaimanāt par tām krievu tantiņām, kas nesapratīs latviski! Tās ir šo tantiņu problēmas, jo viņas atmigrēja uz Latviju labākas dzīves meklējumos kā jaunas meitenes un neiemācoties valodu izrāda savu attieksmi (apzināti vai neapzināti) pret zemi un pamattautības pārstāvjiem, kas šeit dzīvo un arī tādēļ, ka Latvija ir pilna ar pakalpīgiem ļautiņiem, tādiem kā tu, kas ar šo tantiņu vienmēr runās krieviski! Par žurnalistiem - pastāv taču oficiāls uzksats, ka kreivsiksi runājošie zin valsts valodu, jo gan skolās to mācīja, gan naturalizācijas eksāmenu viņi ir kārtojuši un bezmaksas kursos gājuši, tādēļ ir cits iemesls, kādēļ viņi nelasa latviešu žurnālistu rakstīto!

Jā, nav tādas dienas, kad TV vai radio nebūtu kārtējo reizi jāklausās visādas variācijas ar "uz doto momentu/ brīdi - dotajā momentā/ brīdī". Varbūt tikai kāds īpaši "nemoderns" īpatnis tā vietā pateiks "pašlaik". Tāpat milzīgs ir vārda"viennozīmīgi" cienītāju loks, lai gan tā vietā visbiežāk iederīgi būtu lietot, piemēram, vārdu "noteikti", bet tad laikam runātājs riskētu būt nepietiekami laikmetīgs...

Starp piedāvātajiem diviem variantiem ir vismaz pieci, kā izteikt šādu vērtējumu par sarunu biedru. Atkal netrāpījāt. Pūrismu neatbalstu. Tas dažkārt pat ļoti traucē, īpaši vienas nozares cilvēku saziņā, kurā ļotii bieži tiek izmantots t.s. profesionālais žargons. Neatbalstu arī tos, kuri uzskata, ka joprojām oir tikai viena nemainīga valodas norma visām situācijām. Taču visvairāk tracina cilvēki, kuri sevi tieši vai aplinkus pasludina par galveno referenci (atsauci), bet jomas, kurās izliekas par guru jomā, kuru nemaz tik ļoti nepārzina.

Bet ja jau tā cienāt pliku formu, tad derētu atcerēties, ka visskaistākā forma valdīja padomju laikos. Tajos pašos plašsaziņas līdzekļos viss bija nu ļoti skaisti, taču....

Starp citu par vulgārismiem, kam ar slengu nav vairāk kopīga, kā ar standartvalodu: pasakiet, kāda atšķirība ir star: "Apdauzītais stulbenis!" un "Cienītais, man jāsaka, ka jūs savu dzīvi, nezinu, vai dēļ nelāgas iedzimtības, vai vienkārša slinkuma, esat nepārprotami vadījis gara tumsībā!" Teiktā jēga ir pilnīgi viena un tā pati: apvainot adresātu.

Jums, protams, pilnīga taisnība. Izglītoti valodnieki vienmēr spēs atšķirt, kad un kur var atļauties vienkāršrunu, žargonu un lamuvārdus. Tas viņus neuztrauc un nekādi neietekmē viņu profesionalitāti. Savukārt diletanti sīkumaini kasīsies. Šoreiz nokaitināja vienas otras bezatbildīgie apgalvojumi, jo darbs ar tulkotiem tekstiem ir mana ikdiena, tāpēc labi zinu, ka lielais vairums tulkotāju strādā ļoti labi - par spīti milzīgajiem apjomiem. Un nekādā veidā nemaitā nedz valodas labskanību, nedz putro latviešu un angļu valodas teikuma sintaksi. Tulkošanas programmas ne tikai atvieglo viņu darbu, bet arī nodrošina adekvātu un vienādu terminu u.c. lietojumu visos tulkojamos tekstos . Tādēļ šādu muļķīgu un neprofesionālu klaigāšanu sabiedriskā vietnē uzskatu par apvainojumu daudzu cilvēku darbam.

Vispār jau žargons ir profesionāls: piemēram, dakteris mammologs "core biopsy" devē par koru. Māsiņa/citi dakteri saprot, pacienti arī, tāpēc, kamēr ZA iztūļāsies, kāpēc ne?

100 % piekrītu, bet vajadzētu sākt ar avīzēm un konkrēti ar DIENU. Man ir radies iespaids, ka DIENAS žurnālistiem, ja tie ir žurnālisti, kas raksta avīzē, nav elementāro zināšanu latviešu valodā vidusskolnieka līmenī. Varu ar pilnīgu pārliecību apgalvot, ka nav tāda avīzes numura, kurš nebūtu pilns ar kļūdām. Ja es būtu skolotājs, es katru dienu rīkotu klasēs konkursus un liktu atzīmes tiem skolniekiem, kuri atrastu visvairāk kļūdu. Tas pats sakāms arī par tulkoto literatūru. Daži tulkotāji pat nepapūlas paskatīties vārdnīcā, lai atrastu pareizo vārdu latviski. Un ko dara iestādes, kas par valodu atbild. Laikam saņem finansējumu un nodarbojas ar Valsts valodas veicināšanu, atbalstīšanu, attīstīšanu, saglabāšanu utt.

Es to "A tu paskaties..." izmantoju, tāpēc, ka komentētājs viņam vien zināmu iemeslu dēļ negribēja vai nespēja izteikties smalki. Tad kāpēc man tēlot pārgudro, īpaši ja viņam tie pārgudrie jau tāpat ir līdz vēmienam apnikuši? VALDU CIENA TAS, KAS RUNĀ TĀ, LAI SARUNU BIEDRS VIŅU SAPRASTU! Bet runāt tāpat vien (nesaprati, pats vainīgs!) vai runāt tukšās deklarācijās, tā tiešām ir necieņa, jo valodai ir konkrēts mērķis, un tas nav stāvēt uz plauktiņa un pārklāties ar putekļiem!

Izglītots cilvēks ir nevis tas, kas slengā nerunā, bet tas, kas nejauc slengu ar standartvalodu, tai skaitā nelieto vienu tad, kad jālieto otrs!