Speciālisti par efektīvāku galvaspilsētas satiksmes problēmu risinājumu bija atzinuši Ziemeļu šķērsojumam piemēroto tuneli, taču RD nolēma, ka būvēs Dienvidu tiltu, raksta avīze, atskatoties vēsturē. Bijušais RD Finanšu departamenta direktors Raimonds Krūmiņš stāsta, ka pirms tam mēģināts Vācijā atrast partnerus tuneļa būvei, kas piekristu "izgrozīt arī finanšu shēmas" tā, kā bija iecerēts. "Vācieši tik bezkaunīgi neatļāvās būt un nepiekrita, tāpēc nācās atteikties un nosliekties tilta virzienā," saka R.Krūmiņš, kurš uzskata, ka viens no iemesliem viņa atlaišanai no darba G.Bojāra valdīšanas laikā bija pretošanās šim projektam. Dienvidu tilta neizdevīgums iepretim Ziemeļu šķērsojumam bijis viens no iemesliem, kāpēc to izsvītroja no Eiropas fondu naudas pretendentu sarakstiem, rakstīts Dienā.
2003.gada aprīlī tilta projektēšanas un būves konkursā uzvarēja pilnsabiedrība, vēlāk a/s Dienvidu tilts, kurā apvienojās Skonto būve, BMGS, Latvijas tilti, Rīgas tilti, Tilts, Viadukts.
Laikraksts izpētījis, ka neizdevīgos lēmumus par Dienvidu tiltu pieņēma:
1. Pēc Gundara Bojāra vadītās RD lēmuma līgumu par tilta projektēšanu un būvi ar pilnsabiedrību Dienvidu tilts paraksta Pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams. Pašvaldība līgumā apņemas segt visus sadārdzinājumus, ko rada inflācija un melnā metāla cenu kāpums.
2.Pēc Aivara Aksenoka vadītās RD lēmuma tilta finansēšanas līgumus ar Deutsche Bank AG un a/s Dienvidu tilts paraksta Finanšu departamenta direktors Kārlis Kavacs. Naudu aizņemas ar tam laikam salīdzinoši augstu likmi. Visus valūtas kursa radītos zaudējumus sedz pašvaldība.
3.Pēc Jāņa Birka vadītās RD lēmuma izmaiņas būvniecības līgumā paraksta Finanšu departamenta direktors Kārlis Kavacs. Tās paredz tilta izmaksu sadārdzinājumu aprēķināt nevis pēc vidējās, bet transporta būvju inflācijas, kas ir daudz augstāka.
4.Gunta Rāvja vadītā a/s Dienvidu tilts katru mēnesi sastādīja un iesniedza būvniecības tāmes. Tās apstiprināja Dienvidu tilta būves direkcijas vadītājs Eduards Raubiško vai Pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams, vēlāk Pēteris Strancis. Tāmes atbilstību līgumam pārbaudīja Finanšu departamenta direktors Kārlis Kavacs vai viņa vietnieki. Melnajam metālam tāmēs paredzēts dubults sadārdzinājums.
Atgādinām, ka Valsts Kontrole secināja, ka par Dienvidu tiltu pārmaksāti 27 miljoni latu. Ģenerālprokuratūra no VK saņemtos materiālus nodevusi Valsts policijai, kurai būs jāpieņem lēmums, vai saistībā ar tilta būvniecību ir pamats sākt kriminālprocesu. Dienvidu tilta 1.kārta izmaksāja - 254 miljonus, bet 2.kārta 313 miljonus.
Tie paši būvnieki pašlaik ceļ Dienvidu tilta otro kārtu un pretendē uz trešo, norāda avīze. Zem Skonto būves jumta RBSSKALS un Re&Re ceļ Latvijas Nacionālo bibliotēku. Megaobjektu konkursu nolikumos, potenciālo konkurentu apvienošanā, parakstīto līgumu atšķirībās no projektiem un sadārdzinājuma aprēķinos nozares dalībnieki saskata līdzības, norādot - ar šādiem noteikumiem valstij vai pašvaldībai kā pasūtītājam ir niecīgas iespējas kaut ko pavērst sev izdevīgāk, un nav kur sprukt arī tad, ja vara mainās.
Žurnālistes Antras Ērgles pētījumu "Dienvidu tilta melnā ēna" lasiet trešdienas laikrakstā Diena.