Sabiedrība par atklātību Delna uzsver, ka atbildīgie par liekajiem tēriņiem jānoskaidro līdz pašvaldību vēlēšanām, lai sabiedrībai būtu skaidrs, kā iepriekš strādājušas RD pārstāvētās partijas.
Galvenais materiāls
VK konstatējusi, ka pašvaldība būvniekam samaksājusi vairāk, nekā vajadzīgs. Dubults būvizmaksu sadārdzinājums attiecināts uz metālu, kas Latvijā līdz šim neizmantotās konstrukcijas dēļ ir Dienvidu tilta galvenais materiāls. Tam sadārdzinājums aprēķināts gan pēc Londonas biržas koeficienta, gan ņemot vērā Latvijas inflāciju. "Tā nav nekompetence," Dienai saka Valsts kontroliere Inguna Sudraba, "mēs runājam par aprēķiniem, kas būvniecības laikā nenotiek vienu reizi. Tāmes saskaņotas katru mēnesi 2005., 2006., 2007.gadā. Tā bija apzināta rīcība. Būvnieka iesniegto tāmi akceptēja direkcija." Dienvidu tilta būves direkcijas vadītājs Eduards Raubiško Dienai teic, ka direkcijā nolemts metāla cenu kāpumu rēķināt pēc biržas indeksa, neņemot vērā Latvijas inflāciju. Viņš nevar paskaidrot, kāpēc metālu sadārdzinājums beigās tomēr aprēķināts dubulti.
Maksā tikai dome
Neizdevīgais finansējuma modelis, ko dome 2003.gadā it kā bijusi spiesta izvēlēties tāpēc, ka nav varējusi saņemt naudu šim projektam no Eiropas fondiem, visus izdevumus par RD, DT un Deutsche Bank līgumu noteiktiem valūtas pārskaitījumiem paredzēja segt uz pašvaldības rēķina. Tilta finanšu plūsmu kontrolēja RD finanšu departaments, kas jau sniedzis paskaidrojumus VK, saka K.Liepa. Darījumi noritējuši caur Parex banku, kas bija darījuma konsultants. Bez dziļākas pārbaudes nevar pateikt, cik kurš šajos darījumos ieguvis.
RD Augstākās tiesas Senātā apstrīdējusi VK padomes lēmumu neizskatīt
tās iesniegto sūdzību. Delnas projektu vadītāja Aiga Grišāne uzsver, ka
sūdzība nav pamats nolikt malā VK ziņojumu, bet tas jāvērtē iespējami
ātri gan Ģenerālprokuratūrā, gan domē, lai situāciju noskaidrotu līdz
pašvaldību vēlēšanām.
Noveļ cits uz citu
J.Birks nesola noskaidrot apstākļus, par to esot jārūpējas Ģenerālprokuratūrai. Pēc VK revīzijas publiskošanas savu viedokli aģentūrai LETA pauda bijušie domes vadītāji Gundars Bojārs (toreiz LSDSP, tagad LPP/LC) un Aivars Aksenoks (toreiz JL, tagad TB/LNNK). Viņu teiktajā ir pretrunas — G.Bojārs vainu par RD it kā nepieejamajiem Eiropas fondiem uzveļ toreizējam finanšu ministram Valdim Dombrovskim (JL). Viņš gan 2003.gadā vairākkārt aicinājis RD iesniegt pieteikumu struktūrfondiem, liecina LETA arhīvs. A.Aksenoks teic, ka RD projektu neesot akceptējusi Satiksmes ministrija, kuru tolaik vadīja Roberts Zīle (TB/LNNK).
***
Cik pārmaksājām par Dienvidu tiltu
- Dubults metālu sadārdzinājums Ls 12,5 milj.
- Valūtas svārstības Ls 5 milj.
- Avansa darbu sadārdzinājums Ls 4,2 milj.
- Kopumā pārmaksāti Ls 27 milj.
- Nepamatots inflācijas sadārdzinājums Ls 51 milj.
Avots: Valsts kontrole