Kā ziņots, Bičkovičs 2.martā novietoja savu dienesta automašīnu ceļa zīmes "Apstāties aizliegts" darbības zonā, daļēji uzbraucot uz gājēju ietves. Vēlāk aģentūrai LETA AT priekšsēdētājs atzina, ka apstājies neatļauti, taču norādīja, ka viņam bijusi ļoti steidzama un neatliekama vajadzība tikt tuvākajā aptiekā.
Kā noskaidroja aģentūra LETA, pie administratīvās atbildības AT priekšsēdētāju aizliedz saukt likumā "Par tiesu varu" ietvertais tiesneša neaizskaramības princips, nosakot, ka par administratīviem pārkāpumiem tiesnesis saucams pie disciplinārās atbildības.
Savukārt, izsakoties par disciplinārlietas ierosināšanas iespējām, tieslietu ministra padomnieks sadarbības jautājumos ar parlamentu Reinis Bērziņš aģentūrai LETA skaidroja, ka tieslietu ministrs var ierosināt disciplinārlietu pret visiem tiesnešiem, izņemot AT tiesnešus. Pret AT tiesnešiem disciplinārlietu var ierosināt AT priekšsēdētājs, bet pret pašu AT priekšsēdētāju disciplinārlietu ierosināt nevar neviens. "Patlaban tā sanāk," sacīja Bērziņš.
To aģentūrai LETA netieši apliecināja arī AT senators Jānis Neimanis, norādot, ka "teorētiski AT priekšsēdētājs varētu ierosināt lietu pats par savu notikumu, kas sabiedrībā atspoguļots kā pārkāpums, jo pēc likuma 3.panta pirmās daļas AT priekšsēdētājs var ierosināt [disciplinār]lietu pret AT tiesnešiem. Tā kā AT priekšsēdētājs ir AT tiesnesis, tad tas ir iespējams".
Neimanis pauda uzskatu, ka "tādējādi tiktu novērsta sabiedrības neziņa, vai priekšsēdētājs ir pieļāvis disciplinārpārkāpumu".
Bičkovičs aģentūrai LETA sacīja, ka informācija par to, ka viņš pats par notikušo varētu rosināt disciplinārlietu, viņam ir jaunums. AT priekšsēdētājs aģentūrai LETA atturējās atbildēt, vai pats savā rīcībā saskata disciplināri sodāmu pārkāpumu.
Savukārt tieslietu ministram Marekam Segliņam (TP), pēc viņa padomnieka Bērziņa teiktā, patlaban neesot nekādu juridisku līdzekļu, lai kaut kā rīkotos saistībā ar dienesta automašīnas novietošanu iepretim Maskavas namam ceļazīmes "Apstāties aizliegts" darbības zonā.
"Pašreizējā kārtība ir tāda, ka jebkurā gadījumā būtu jāsagaida tas protokols, kas būtu, un tad būtu kaut kāda rīcība normālā kārtībā," aģentūrai LETA sacīja Bērziņš.
Tieslietu ministrija atzīst, ka "nav īsti arī pamatojums redzams, kāpēc AT tiesneši ir tik ļoti īpaši šajā gadījumā", sacīja Bērziņš.
Tā kā tieslietu ministram nav tiesību ierosināt disciplinārlietu pret AT tiesnesi, tostarp, priekšsēdētāju, tad, ja atzītu, ka Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā ir nepilnība, kura nav tiesībpolitiska, ministram šādas tiesības būtu pēc analoģijas, sacīja Neimanis.
Ja savukārt "tas ir ar apzinātu likumdevēja lēmumu tā noregulēts, ka neviens nevar ierosināt disciplinārlietu par AT priekšsēdētāja pārkāpumiem, tad ministram nav šādu disciplinārlietas ierosināšanas tiesību. Manā rīcībā nav ziņu, vai un kādēļ likumā tā noteikts, tādēļ es nevaru pateikt, vai ministram ir šādas tiesības", sacīja Neimanis.
Viņš akcentēja, ka "par rupjiem tiesību pārkāpumiem AT plēnums (AT tiesnešu kopums) varētu pieprasīt AT priekšsēdētāja maiņu".
Savukārt Bērziņš informēja, ka izstrādes stadijā ir likumprojekts, kurā vienlaikus ar citām izmaiņām paredzēts mainīt arī minēto regulējumu Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā, paredzot, ka turpmāk tieslietu ministrs varēs ierosināt disciplinārlietu pret jebkuru tiesnesi.
Patlaban Tiesnešu disciplinārās atbildības likums atļauj tiesnesi saukt pie disciplinārās atbildības, tostarp par ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu.
Vienu šādu lietu jau pērn vērtēja Tiesnešu disciplinārkolēģija, kad Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja bija ierosinājusi disciplinārlietu pret šīs tiesas tiesnesi par ceļu satiksmes noteikumu 140.punkta prasību neievērošanu, par ko administratīvā atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.11 panta pirmajā daļā.
Šajā gadījumā gan Tiesnešu disciplinārkolēģija aprobežojās ar lietas izskatīšanu un nolēma tiesnesei nekādu sodu neuzlikt. Sīkāku informāciju par šāda lēmuma iemesliem un lietas ierosināšanas pamatu nekonkretizēja ne AT, ne arī Administratīvā rajona tiesa.
Arī Tiesnešu ētikas komisijai, kas iepriekš pieļāva, ka šādu gadījumu izskatīšana ir tās kompetencē, nav tiesību pašai pēc savas iniciatīvas rosināt lietu - tā var vienīgi pēc savas iniciatīvas sniegt skaidrojumu, aģentūrai LETA apliecināja Tiesu administrācijas pārstāvis Gatis Tauriņš.
Tauriņš atzīmēja, ka tiesību vērsties komisijā ar pieprasījumu rosināt un skatīt lietu par iespējamiem ētikas kodeksa pārkāpumiem nav arī tieslietu ministram, jo likums noteic, ka ētikas komisija sniegt atzinumus par ētikas normu interpretāciju un pārkāpumiem var tikai pēc tās personas pieprasījuma, kurai ir tiesības ierosināt disciplinārlietu, un likums neparedz tieslietu ministram tiesības ierosināt disciplinārlietu pret AT tiesnešiem. Izņēmumu šai normā nav.
LETA jau ziņoja, ka Bičkovičs 2.marta rītā savu gaiši zilo dienesta automašīnu "Audi" novietoja ceļa zīmes "Apstāties aizliegts" darbības zonā, daļēji uzbraucot uz gājēju ietves Rīgā, A.Kalniņa ielā, iepretim Maskavas namam.
Pēc tam Bičkovičs devās uz aptieku, no kuras iznāca ar nelielu iepirkuma maisiņu rokā, mēroja ceļu pa Marijas ielu atpakaļ līdz automašīnai un, vienlaikus runājot pa telefonu, atslēdza automašīnu, iesēdās tajā un aizbrauca Kr.Barona ielas virzienā, novēroja aģentūra LETA.
Bičkovičs vēlāk aģentūrai LETA sacīja: viņš apzinājies, ka apstājies neatļauti, taču norādīja, ka viņam bijusi "ļoti steidzama un neatliekama vajadzība tikt tuvākajā aptiekā". AT priekšsēdētājs to nosauca par "piespiedu apstāšanos", uzsverot, ka "nav skrējis pēc končām vai cigaretēm", bet gan uz aptieku. Bičkovičs skaidroja, ka gribējis apstāties atļautā vietā, taču šajā situācijā citu variantu vienkārši neesot bijis.
Ceļu satiksmes noteikumos teikts, ka ceļa zīme "Apstāties aizliegts" liedz transportlīdzekļiem apstāties un stāvēt noteiktā vietā. Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.10 pants noteic, ka par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanu ceļa zīmes "Apstāties aizliegts" darbības zonā var izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam 20 latu apmērā.
Tiesnešu ētikas kodeksa 2.kanons cita starpā noteic, ka tiesnesis izvairās no necienīgas rīcības, kā arī no šķietamas šādas rīcības izraisīšanas, tiesnesis ciena un ievēro likumu, viņam jābūt gatavam vienmēr atrasties sabiedrības uzmanības centrā, jāpieņem tādi uzvedības ierobežojumi, kas parastam pilsonim var šķist apgrūtinoši, turklāt tas jādara pēc brīvas gribas. Šis kanons arī noteic, ka aizliegums neatbilstoši uzvesties, kā arī izraisīt neatbilstošu uzvedību attiecas gan uz tiesneša profesionālo darbību, gan arī uz personisko dzīvi.