Pēc šī notikuma jauna nacionāla mērķa diemžēl nav bijis. Tieši tādēļ, ka politiķi darbojas šodienas interesēs un nedomā par rītdienu, valsts ir saskārusies ar daudzām nopietnām problēmām. Valsts aparāts diemžēl ir pieradis domāt četru gadu, vienas Saeimas termiņos, taču, lai valsts attīstītos, ir jādomā desmit, 20 un vairāk gadus uz priekšu. Mums mērķtiecīgi jāiet uz jaunu un kopīgi atzītu mērķi, un tāds mērķis, manuprāt, būtu modernas labklājības valsts izveide Latvijā," uzskata Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Ervins Labanovskis.Neraugoties uz postošajiem efektiem visas Eiropas iedzīvotāju dzīves kvalitātē, pašreizējā krīze dod iespēju vietējiem progresīvajiem politiķiem piedāvāt alternatīvas uzspiestajiem taupības pasākumiem, norāda diskusijas rīkotāji. Labklājības valsts tās visplašākajā nozīmē ilgstoši bijusi sevišķi svarīga ideja, ietverot visu progresīvo spēku politisko rāmējumu. Viens no visefektīvākajiem progresīvas labklājības valsts principiem ir flexicurity. Šo vārdu deviņdesmito gadu sākumā darinājis bijušais Dānijas premjerministrs Pols Nīrups Rasmusens. Eiropas Komisija to saprot kā integrētu stratēģiju un proaktīvu pielāgojamības un drošības vairošanu darba tirgū.Pasākumā ar prezentācijām uzstāsies profesors Henings Jorgensens no Ālborgas Universitātes, kurš runās par flexicurity principa teoriju un praksi Dānijā. Turpinājumā kritiski uz šo principu raudzīsies FEPS padomnieks Matjē Molē, bet par progresīvās politikas ieviešanu Baltijas valstīs diskutēs Latvijas, Lietuvas un Igaunijas politologi un eksperti. Diskusijas otrajā daļā par jaunu sociālekonomisko paradigmu Baltijā un progresīvās politikas stratēģiju diskutēs politologi, ārvalstu eksperti, deputāti, arodbiedrību pārstāvji un citi. Diskusija notiks LBAS centrālajā ēkā, Bruņinieku ielā 29/31, sākums plkst. 9.30.
Diskutēs par progresīvo politiku un labklājības valsts modeli Latvijā
Sestdien norisināsies apaļā galda diskusija par progresīvās politikas dzīvotspēju Eiropā un Baltijas valstīs. Projekta Next Left ietvaros organizē Brīvības un solidaritātes fonds (BSF) un Eiropas Progresīvās izpētes fonds (FEPS). "Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijas galvenais mērķis bija iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.