To šonedēļ ierosināja Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisija. Jūrmalas domes deputāts Uldis Kronblūms, kurš pārstāv Jūrmalas attīstības biedrību (JAB), gan uzskata, ka projekta apspriešanas gaitā no tā ir pazudusi ļoti svarīga norma, kas dotu iespēju rīkot referendumus arī par pašvaldības teritorijas plānojumu vai grozījumiem tajā.
Tieši Jūrmalas attīstības biedrība pirms desmit gadiem rosināja paredzēt iespēju rīkot pašvaldību referendumus, to saredzot kā iespēju nepieļaut arī būvniecību aizsargājamā teritorijā. Saeimas apakškomisijas sēdē Kronblūms šonedēļ lūdza iespēju vēl iesniegt priekšlikumus, jo tagadējā redakcijā likums esot kļuvis bezjēdzīgs. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (Saskaņa) aicināja likumu beidzot pieņemt, lai tas sāktu darboties – tad arī vislabāk būšot redzams, kādi grozījumi tajā nepieciešami.
Vietējo pašvaldību referendumu likuma mērķis ir veicināt iedzīvotāju līdzdalību vietējas nozīmes jautājumu lemšanā. Tas paredz rosināt referendumu par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, par domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi publiskas ēkas (jaunbūves) būvniecību, kā arī par domes atlaišanu. Bija plānots, ka likums stātos spēkā 2018. gada 1. janvārī. Taču Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāvis Uldis Apsītis sēdē norādīja, ka PMLP nepieciešams ilgāks laiks, lai sagatavotos aktīvā vēlētāju reģistra darbības uzsākšanai. Viņš kā iespējamo spēkā stāšanās termiņu piedāvāja 2018. gada 1. jūliju, bet vēl labāk – 2019. gada 1.janvāri.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 21.septembra, numurā!