Nedaudz dīvaina sajūta paliek, apskatot šo apkopojumu. Vairāk nekā 80 filmas šajā laikā uztapušas un saņēmušas valsts finansējumu no Nacionālā kino centra, bet es no tām esmu redzējis tikai sešas (ņemot vērā aspektu, ka par kultūru interesējos un mēģinu to “patērēt”).
Kā man pastastīja U.Dimiševskis, katrai konkursu izturējušai filmai, atkarībā no filmēšanas izmaksām, Nacionālais kino centrs (KM Valsts aģentūra) piešķir finansējumu vairāku tūkstošu apmērā, un pagājušajā gadā piešķirtais finansējums pārsniedzis pusotru miljonu. Kur ir šīs filmas? Kāpēc televīzija nesastrādājas ar Nacionālo Kino centru, lai šīs filmas parādītu vienkāršajai tautai, lai sirmie cilvēki, kuri dažādus festivālus bieži nav spējīgi apmeklēt, neteiktu, ka Latvijā vairs kino industrija nepastāv! Uzskatu, ka jaunajām latviešu filmām jābūt pieejamām ne tikai bibliotēkās un kinoteātrī “Rīga”.
Dodiet latviešiem savu kino! Kāpēc ārzemju filmas izrādīšanas licence Latvijā maksā tikai 10 Ls? To varētu palielināt un dot iespēju attīstīties latviešu kino. Kāpēc latviešu īsfilmas nevarētu izrādīt “komfortablajos” Latvijas vilcienos un autobusos, kur ir televizori? Piemēram, braucienā no Rīgas uz Daugavpili, tu nevis degradē sevi ar bojevikiem, bet uzzini kaut 3 jaunos latviešu kino aktierus.
Iebraucot Latvijā, mums jāsajūt, ka esam Latvijā! Manuprāt, kino ir tā joma, kura šajos apstākļos varētu celt Latvijas sabiedrības kultūras patēriņa zemo līmeni.