Dombrovska valdībai gads. Kā to vērtē Segliņš?

Normāls ministrs, paldies!

Nevaru sagaidīt brīdi, kad par šo jautājumu tiks intervēts mūsu mājas sētnieks:)

Gandrīz visi komentē kaut ko ,ko paši nezina,bet šoreiz bija jābūt komentāriem par Tieslietu ministra vai bijušā Tautas Partijas priekšsēdētāja darbu Dombrovska Valdībā.

Labākais Tautas Partijas priekšsēdētājs no visiem kas bijuši un ir tagad,arī strādājot Valdībā vienmēr atrada kompromisa variantus un valdībā tika pieņemti labi lēmumi.Labi darbs sokās arī Tieslietu ministrijā.Premjers ar viņu vienmēr varēja sastrādāties uz rezultātu valsts labā,daudz sliktāks Tautas Partijas darbs valdībā ir jau šķēles vadībā.

kam shiii seeklinieka domas interesee...

Rimsevica darbiba ir bijusi kaitiga valstij visus sos gadus, tapat kaa valdibas, kas izlema aiznemties naudu, lai bankas neciestu, bet ciestu tikai iedzivotaji. Neviens no esosajiem nedrikst atrasties nakamaja saeimaa. Baidisana ar valsts bankrotu butibaa bija tautas manisana, lai noturetu pastavoso mantrausigo sistemu dazu pesonigajam labumam. Tauta mosties!

kamer Latvijas valdibu un butiskakas valstij nozares vadis cilveki ar milzu paradiem, jo sie cilveki, lai glabtu sevi akli seko un izpilda arzemju prasibas, kas ir verstas pret Latvijas ekonom. attistibu. Sadaa veidaa izpauzas so cilveku korumpetiba - akla paklausiba, lai glabtu savu personigo adu. Bav jabaidas no valsts bankrota, bet jaiet uz to. Valdiba ir izvelejusies glabt arzemju bankas uz tautas rekina, kaa arii par to saglabat savas tukstosu algas. Tautai atstajot tikai vienu - maksat paradus gadu desmitiem.

(..) - Mūs visus taču bargām sejām baidīja - ja neizdarīsim tā, kā iesaka ārzemju padomdevēji, iestāsies valsts bankrots? Kas tas tāds vispār ir un - vai valsts vispār var bankrotēt? - Valsts bankrots nozīmē tikai to, ka tā atsakās vai nespēj vairs apmaksāt savus ārējos parādus. Mūsu gadījumā tas izpaustos tā, ka mēs pārtrauktu maksāt zviedriem un dāņiem to, ko viņi šeit pie mums pārspekulējušies, bet tā vietā sāktu beidzot maksāt adekvātas algas mediķiem un skolotājiem. Katrā ziņā valsts bankrots šādā izpratnē ir visnotaļ normāla parādība. Piemēram, Spānijā tas deviņpadsmitajā gadsimtā bija astoņas reizes, un, kā labi zinām, tur tas ekonomikai tikai nācis par labu. Runas par tā dēvējamo valsts bankrotu patiešām ir klasisks iebiedēšanas piemērs. - Ja pareizi atceros, tas bija premjera Godmaņa visbiežāk pieminētais drauds. - Jā, tā bija. Tiesa, man grūti spriest, vai viņš to darīja apzināti, vai patiešām pats nesaprata, ko runā, proti - vai tā ir nekompetence, vai ļaunprātība. Bet fakts ir tāds, ka gadījumā, ja iestātos šis valsts bankrots, tieši tad arī atrastos nauda gan skolotājiem, gan mediķiem, gan nebūtu jāaplaupa pensionāri...

Tad arī es jau vairs nesaprotu savus tautiešus, proti - kāpēc viņi vēl kuplā skaitā nepulcējas pilsētu laukumos ar izkaptīm un spriguļiem rokās? Jo - ne jau šīs bankas grasās atdot šo parādu, bet gan jau aprēķināts, cik savas dzīves laikā būs par to jāsamaksā pat mūsu mazbērniem! - Lūk, par to jau visi skaidrie prāti brīnās - kāpēc nav šo protestu? Piemēram, Grieķijā, kad vispār tikai iesākās runas, ka vajadzētu kosmētiski samazināt algas, par pensiju samazināšanu pat neieminoties, cilvēki uzreiz bija ielās ar katliem un pannām rokās.

SVF mums nav investors - tas tikai šeit glābj mūsu ārzemju bankas. Valūtas fonda piešķirtā aizdevuma nauda neieplūst Latvijas ekonomikā. Tikai tāpēc, lai glābtu zviedru un dāņu bankas.

Galvenais, lai visi pamazām nomierinās. Ja esam sasnieguši punktu, zem kura zemāk vairs nav iespējams krist, tad veidojas savdabīga Latvijas Bankas uzturēta eiforija, ka, raugi, iestājusies it kā kaut kāda stabilitāte. Bet par to, vai vispār ir pamats tam, lai varētu sākties ekonomikas attīstība, kas šeit ir vissvarīgākais, nezin kāpēc pat nerunā.

Einārs Repše nekur nemainās un nekur nepazūd - viņš tur ir jau kopš 1991. gada līdz pat šai dienai. Un tad, manuprāt, galvenais jautājums ir šāds - kāpēc viņš visu laiku ir tur, kur viņš ir? Varbūt ir tā, ka viņš vienkārši nevar nebūt? Banku lobijam Latvijā patlaban ir absolūti brīvas rokas, un acīmredzot tas tā ir tāpēc, ka te ir viens kurš tām ir ļoti paklausīgs. Un tad jau vēl ir arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvics, kuram arī ir milzīgi parādi. Un tad mēs varam uzskaitīt vēl virkni personu, kuras ieņem atbildīgus amatus daudzās svarīgās mūsu valsts finanšu institūcijās, un kurām arī ir lieli parādi tieši mūsu ārzemju bankās. Lūk, tieši tādā veidā arī šie cilvēki ir korumpēti, tādā veidā viņi notur mūs, visu tautu, ļoti neizdevīgā situācijā. Mēs faktiski esam ķīlnieki.

Ja pakļaujamies tikai ārzemju lobijam, rūpējamies tikai par to, lai viņiem būtu ērti, izdevīgi un patīkami, un paši savu tirgu nekādā veidā neaizsargājam, bet - gluži otrādi - pakļaujam to ļoti lieliem riskiem, proti, paši nekontrolējam savu monetāro un valūtas politiku, tad mums pat nemaz nevajag tiekties uz eiro zonu. Taču, lai tas tā notiktu, Latvijai jābūt tādai valdībai, kas patiešām grib kontrolēt šo instrumentu. Ja mums ir valdība, kas tikai turpina pakļauties ārvalstu banku finanšu interesēm, tad nekas nesanāks.

Rimsevica bankas darbiba ir versta pret Latvijas valsti.

Raugi, ja Latvijas Bankas monetārā politika būtu vērsta uz visu iespējamo makroekonomisko instrumentu izmantošanu, tad Latvija šodien būtu daudzkārt labākā situācijā, kaut vai tikai tāpēc, ka mums būtu pieejami vismaz šie finanšu resursi, kas tagad pazūd lata kursa uzturēšanas caurajā cepurē