Ministru prezidents Valdis Dombrovskis: "Valdības pirmo 100 dienu būtiskākais uzdevums ir izpildīts veiksmīgi – pieņemot 2012. gada valsts budžetu un noslēdzot starptautisko aizdevumu programmu, Latvija ir pabeigusi trīs gadus ilgušo konsolidācijas posmu un atguvusi finansiālo patstāvību. Šie panākumi ļaus valdības turpmākajā darbā vairāk koncentrēties uz pārējām trim valdības deklarācijas prioritātēm – saliedētas sabiedrības veidošanu, tiesiskuma nostiprināšanu un Latvijas tautas ataudzes veicināšanu."
Premjers norāda, ka „viens no valdības pirmo 100 dienu zīmīgākajiem lēmumiem ir skaidrā pozīcija atbalstīt Latvijas iekļaušanos Eiropas Savienības (ES) kodolā, ar savu pieredzi veicinot fiskālās disciplīnas uzlabošanu ES, lai 2014. gadā Latvija varētu pievienoties spēcīgai un stabilai eiro zonai, kas sniegs jaunas priekšrocības gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem”.
"Sadarbībā ar parlamentu izdevies panākt būtisku progresu virknē jautājumu, kuri iepriekš buksēja, piemēram, ieviest nulles deklarācijas, uzsākt partiju finansēšanu no valsts budžeta, samazinot korupcijas riskus, kā arī uzlabot caurskatāmību citās jomās. Protams, nākamo trīs gadu laikā valdībai vēl ir daudz darāmā, lai iedzīvotājiem nodrošinātu stabilitāti un labklājības izaugsmi, un esmu pārliecināts, ka turpinot iesāktajā tempā, izdosies īstenot šīs valdības deklarācijā iekļautās apņemšanās," uzskata V.Dombrovskis.
Līdzās 2012. gada valsts budžeta sagatavošanai šajā laikā izstrādāts Fiskālās disciplīnas likumprojekts. Tas ļaus turpmākos gadus atbildīgi plānot valsts līdzekļu izlietojumu. Noslēgta arī starptautiskā aizdevuma programma Latvijā.
Pirmoreiz rīkots atklāts konkurss uz KNAB priekšnieka amatu. Jaroslavu Streļčenoku atbalstīja valdība un absolūtā vienbalsībā arī Saeima. Stratēģiskās analīzes kapacitātes stiprināšanai izveidots Pārresoru koordinācijas centrs, kas darbojas tiešā premjera pakļautībā. Tā vadītāju Mārtiņu Krieviņu, kurš vērtēts atklāta konkursa kārtībā, premjers amatā apstiprināja šogad 9.janvārī.
Lai panāktu augstāku valsts industrializāciju un sekmētu eksperta dažādošanu, izstrādātas Industriālās politikas vadlīnijas. Sagatavots Enerģētikas stratēģijas 2030 projekts. Izstrādāti arī piedāvājumi valsts uzņēmumu pārvaldības reformai un par tiem sāktas diskusijas.
Viens no valdības paveiktajiem darbiem ir sāktā kriminālsodu sistēmas reforma. Atbalstīti arī grozījumi likumos, kas paredz „tukšo” un ekonomiski neaktīvo komersantu ātru izslēgšanu no komercreģistra (grozījumi vēl jāskata Saeimā). Tādējādi uzlabosies komerctiesiskās vides drošība un stabilitāte.
Sociālajā jomā sākta nodarbinātības politikas pilnveidošana, izstrādājot starpnozaru rīcības plānu. Ar tā palīdzību paredzēts sekmēt ciešāku nodarbinātības politikas sasaisti ar tautsaimniecības vajadzībām. Identificētas arī nepieciešamās izmaiņas sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitātei.
Veselības jomā valdība atbalstījusi grozījumus kompensējamo medikamentu noteikumos, kas ļaus pacientiem ārstēties lētāk. Proti, ārstam būs pienākums pacietam sākotnēji izrakstīt lētāko reģistrēto savstarpēji aizvietojamo medikamentu. Turpināta arī veselības nozares iestāžu reorganizācija – uzsākts darbs pie Slimību profilakses un kontroles centra izveides, kurā tiks apvienotas pašlaik dažādās iestādēs sadrumstalotās funkcijas sabiedrības veselības un epidemioloģiskās drošības jomā.
Organizētas plašas sabiedriskās un ekspertu diskusijas par nepieciešamajām izmaiņām visā izglītības sistēmā, kopā ar sociālajiem partneriem izveidots strukturēts dialogs, lai meklētu risinājumus. Uzsākta arī būtiska Izglītības un zinātnes ministrijas struktūras reorganizācija, lai izveidotu efektīvu, motivētu un uz rezultātu vērstu iestādi.
Strukturālas reformas īstenotas arī iekšlietu jomā – valdības pirmo simts dienu laikā uzsākta iekšlietu sistēmas Kurzemes reģiona dienestu nekustamo īpašumu apsaimniekošanas, IT pārvaldības, grāmatvedības un personāla vadības funkciju centralizēšana.
Sabiedrības integrācijas jomā sniegts atbalsts ārzemēs dzīvojošo latviešu iniciatīvām un organizācijām valstiskās saiknes stiprināšanai ar Latviju. Atbalstīti NVO projekti pilsoniskās līdzdalības, mazākumtautību un lībiešu etniskās identitātes, latgaliešu rakstu valodas saglabāšanas jomā. Uzsākts darbs pie Latvijas Nacionālās operas funkciju audita veikšanas.
Stabilizēta lidsabiedrības airBaltic darbība, ieceļot jaunu tās vadītāju Martinu Gausu un pārņemot uzņēmumu valsts īpašumā.
Trīs Baltijas valstu lauksaimniecības ministri parakstīja kopīgu deklarāciju par vienotu nostāju prasībā par godīgiem tiešmaksājumiem zemniekiem pēc 2013.gada. Panākts, ka arī šogad turpināsies programma Skolas piens un Skolas auglis, kas dod iespēju bērnudārzu audzēkņiem un skolēniem bez maksas saņemt dienā glāzi piena un svaigus augļus un dārzeņus.
Sagatavotas Reģionālās politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam. Izstrādāts Vietējo pašvaldību referendumu likumprojekts, kura mērķis ir sekmēt pašvaldību iedzīvotāju līdzdalību vietējas nozīmes jautājumu risināšanā.
Jaunās valdības darbības laikā izveidots arī Latvijas Prezidentūras ES Padomē sagatavošanās sekretariāts, kas darbu sāks 1.februārī.
Atjaunota Zemessardzes un Valsts policijas sadarbība - uzsākts apmācības kurss zemessargiem Atbalsts Valsts policijas darbam personu meklēšanas un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas pasākumos.
2012.gadā valdības prioritātes ir aizstāvēt Latvijas intereses ES daudzgadu budžeta veidošanā un panākt vienlīdzīgākus tiešmaksājumus lauksaimniekiem. Plānots izstrādāt vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģiju, vairāki uzdevumi paredzēti banku uzraudzības jomā. Tiks veiktas izmaiņas normatīvajos aktos, lai uzlabotu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldes efektivitāti.
Viens no būtiskākajiem darbiem šogad ir arī investoru tiesiskās aizsardzība stiprināšana, kā arī Hipotekārās kreditēšanas likumprojekta izstrāde. Un ieviešot Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes, plānots iedibināt koordinētu pārresoru rīcībpolitiku.
Kā zināms, V.Dombrovska vadīto Ministru kabinetu apstiprināja 2011.gada 25.oktobrī.