"Atbildot uz jūsu vēstuli, informēju, ka esmu pieņēmis zināšanai tajā izklāstītos faktus," atbildes vēstulē, kas ir aģentūras BNS rīcībā, raksta premjers.
Vienlaikus Dombrovskis uzsver, ka, īstenojot KNAB pārraudzību, viņš ir saskāries ar apstākļiem, kas būtiski apgrūtina pilnvērtīgas pārraudzības īstenošanu.
"Pašreizējais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā iekļautais regulējums nav pietiekams, lai nodrošinātu KNAB, tostarp KNAB priekšnieka pilnvērtīgu pārraudzību, jo netiek skaidri regulēta Ministru prezidenta disciplinārvaras esība un tās robežas attiecībā uz KNAB priekšnieku," klāsta Dombrovskis.
Likums nenosaka disciplinārsodu piemērošanas kārtību KNAB priekšniekam. Šāda situācija ne tikai ierobežo Ministru prezidenta tiesības pamatoti piemērot pārraugāmajai amatpersonai disciplinārsodu, bet arī kavē pārraugāmās amatpersonas premjera norādījumu izpildīšanu, vēstulē norāda premjers.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā ir saskatāmi arī citi pilnvērtīga regulējuma trūkumi. Piemēram, netiek sīki paredzēta pārbaudes procedūra par KNAB priekšnieka kandidatūras atbilstību biroja likumā noteiktajām prasībām.
Dažādas interpretācijas iespējas izraisa likuma norma, kas KNAB priekšnieka kandidātam izvirza prasību būt ar amatam atbilstošu darba pieredzi. "Kāda konkrēti darba pieredze ir uzskatāma par atbilstošu KNAB priekšnieka amatam, likums konkrēti nenosaka," uz nepilnību norāda valdības vadītājs. Tādējādi rodas sarežģījumi, izvērtējot KNAB priekšnieka kandidatūras atbilstību likumā noteiktajām prasībām.
Dombrovskis min arī to, ka likums pietiekami sīki neregulē jautājumu par KNAB priekšnieka darba tiesisko attiecību nodibināšanu - vai pēc Saeimas lēmuma pieņemšanas par KNAB priekšnieka iecelšanu amatā ar biroja priekšnieku papildus jānoslēdz darba līgums un, ja darba līgums ir noslēdzams, kurš ir uzskatāms par KNAB priekšnieka darba devēju. "Minētā neskaidrība rada sarežģījumus, nosakot KNAB priekšnieka tiesisko statusu," piebildis premjers.
"Papildus minētajiem faktiem vēršu uzmanību uz to, ka KNAB funkciju specifikas dēļ jebkuras Ministru prezidenta aktivitātes, kuras vērstas uz KNAB tiesiskās pārraudzības īstenošanu, tostarp disciplinārās varas lietošanu, vienmēr būs iespējams ļaunprātīgos nolūkos sabiedrībai atspoguļot kā politiskās ietekmēšanas mēģinājumu," norāda Dombrovskis un atzīst, ka šādu situāciju veicina apstāklis, ka KNAB ir valsts pārvaldes iestāde - izpildvarai piederīgā institūcija - un tās pārraudzību īsteno politiskā amatpersona.
Līdz ar to premjers lūdz sniegt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai viedokli par viņa vēstulē izklāstītajiem apstākļiem un to risinājuma variantiem.
Jau vēstīts, ka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ar vēstuli vērsusies pie premjera un Saeimas prezidija, norādot uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja Normunda Vilnīša necienīgo rīcību pret parlamentu. Par šādu rīcību deputāti izšķīrās, ņemot vērā, ka KNAB priekšnieks iebilda pret Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētāja Alekseja Loskutova ("Vienotība") un citu tautas kalpu ierosinājumu pieaicināt sarunā ar parlamentāriešiem arī KNAB padomes locekļus un ar mutvārdu rīkojumu aizliedzot piedalīties sēdē biroja darbiniekiem, kas, operatīvi reaģējot, bija atnākuši.
Loskutova vadītā apakškomisija uzskata, ka ir pārkāptas Satversmē un Saeimas Kārtības rullī deleģētās deputātu tiesības pieprasīt biroja padomes kā institūcijas, kā arī atsevišķu amatpersonu viedokli par KNAB darbību. Turklāt būtiski apgrūtinātas parlamentārās kontroles iespējas.
Līdz ar to apakškomisijas deputāti uzskata, ka ar savu rīcību Vilnītis paudis klaju necieņu pret Saeimu.