Kāds patlaban ir sociālā budžeta stāvoklis? Vai
2010.gadā vispār no tā iespējams izmaksāt gan pilnas pensijas, gan
atdot pensionāriem parādu, kā tas noteikts Satversmes tiesas spriedumā?
Skaidrs ir tas, ka, pirmkārt, sociālais budžets ir ar deficītu, un,
otrkārt, pat pirms Satversmes tiesas sprieduma sociālā budžeta izdevumi
gan 2009., gan 2010.gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, turpina
palielināties. Laikā, kad pamatbudžeta izdevumus esam ļoti būtiski
samazinājuši, sociālā budžeta izdevumi turpina pieaugt.
Gan šogad, gan turpmākajos gados sociālais budžets tiek paredzēts ar
deficītu, turklāt ar šo spriedumu nosacītais sociālā budžeta uzkrājums
— ap 900 miljoniem latu — tiks pilnībā iztērēts jau 2011.gadā. Iepriekš
tika plānots, ka tas tiks iztērēts līdz 2012.gadam. Tajā brīdī,
protams, būs ļoti nopietnas problēmas ar sociālā budžeta ilgtspēju. Tā
tiešām ir nopietna problēma, kas būs jārisina.
Uz kā rēķina pieaug sociālā budžeta izdevumi?
Lielākais pieaugums sociālā budžeta izdevumiem ir divās pozīcijās.
Pirmais — pensiju budžetā, jo vērojams pensiju apmēra pieaugums. Gan
saistībā ar iepriekšējām indeksācijām, gan ar jaunpiešķirto pensiju
skaita pieaugumu. Otrā pozīcija, protams, ir bezdarba sociālais
budžets. Tas arī ir saprotams, bet tur ir tendence stabilizēties.
Domāju, ka jau 2010.gadā tieši bezdarba pabalstu apjoms samazināsies.
Pensiju budžeta izdevumi turpretī turpina stabili pieaugt.
Vai tas neliek izdarīt secinājumus, ka jebkādi manevri sociālajā
sistēmā vēlāk dārgi maksā? Ja kaut ko "nogriež", iznāk kā ar
savienotajiem traukiem — izdevumi pieaug citā vietā. Piemēram, ja
atlaiž no darba, tajā skaitā valsts iestādēs, pieaug izdevumi
bezdarbnieku pabalstiem. Vai tas neliek rūpīgāk apsvērt jebkuru šādu
soli?
Protams, tās lietas ir savstarpēji saistītas. Sabiedriskajā sektorā
strādājošo skaitu šogad esam samazinājuši — tie ir provizoriskie dati —
pāri par 12 000. Protams, daļa no šiem cilvēkiem ir papildinājuši
bezdarbnieku rindas, un tie ir cilvēki, par kuriem reāli ir maksāti
nodokļi. Tās ir saistītas lietas, bet cits jautājums, vai mēs varam
atļauties uzturēt tik lielu sabiedrisko sektoru, kā tas ir bijis līdz
šim. Tieši tāpēc esam veikuši būtiskus samazinājumus. Kaut vai
ministriju centrālos aparātus esam samazinājuši par 30%, aģentūru
skaitu mazinājuši uz pusi.
Protams, šāda veida reformas gan valsts pārvaldē, gan veselībā un
izglītībā būtu labāk īstenot izaugsmes gados, kad ir lielākas
amortizācijas iespējas. Kad cilvēkiem, kas samazināšanas dēļ zaudējuši
darbu, ir vieglāk atrast to privātajā sektorā. Bet mēs labi zinām, ka
izaugsmes gados šīs reformas netika īstenotas, kaut gan reformu
principi attiecībā uz veselību un izglītību ir ļoti labi zināmi jau no
90.gadiem. Formāli lēmumi ir pieņemti, piemēram, 2004.gadā, tikai nekas
netika darīts. Ir tāds teiciens: reformas sākas tur, kur beidzas nauda.
Latvija diemžēl ir vēl viens piemērs, kas šo teicienu apstiprina.
Atgriežoties pie jautājuma par Satversmes tiesas sprieduma izpildi,
sabiedrībā dzird bažas, ka līdz ar jauna parāda esamību vajadzēs
ieviest jaunus nodokļus, lai kaut kā piepildītu valsts kasi. Vai tādām
bažām ir pamats?
Situācija ar Satversmes tiesas sprieduma izpildi ir šāda: mēs esam
sākuši sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem no tās pozīcijas, ka
mēs principā varētu finansēt šos papildu 100 miljonus, ko mums papildus
2010.gadā uzliek [sprieduma izpilde], uz budžeta deficīta rēķina. Jo
budžeta deficīts 2010.gadā tiek plānots 7,5 procenti no iekšzemes
kopprodukta, bet maksimāli pieļaujamais budžeta deficīta līmenis
atbilstoši tām vienošanām, ko esam noslēguši, ir 8,5%. Tas nozīmē, ka
mums ir viens procents no iekšzemes kopprodukta manevra iespējas.
No šādas pozīcijas esam sarunas sākuši, bet tajā pašā laikā to, ar ko
sarunas beigsies, pagaidām ir grūti komentēt. Ja mums izdosies
vienoties par finansēšanu uz budžeta deficīta rēķina, protams, papildu
izdevumu samazinājumu pamatbudžetā, lai sociālā budžeta ienākumi
palielinātos, nenāksies veikt. Ja par to neizdosies vienoties, protams,
būs nepieciešama jauna budžeta griešana.
Tautas partija vēlas
Tieši tā. Jāsaprot, kāds ir visu šo aktivitāšu mērķis. Protams,
Satversmes tiesas spriedumā ir zināmas atsauces uz šo jautājumu, bet
tur ir runa vēl par
Situācija ir tāda: pirmkārt, Tieslietu ministrijai tagad ir uzdots izvērtēt juridiskos aspektus. Mēs zinām līdzšinējos
Otrs jautājums ir šāds: ja notiek vienpusēji mēģinājumi kaut kā
atkāpties no saistībām, un tas diemžēl ved uz situācijas
destabilizāciju, būtu svarīgi saprast, kādi ir šo aktivitāšu mērķi.
Diena vēstīja, ka astrologi jums nekādu apdraudējumu 2010.gadā
neprognozē, tomēr arvien biežāk dzirdams par centieniem jūsu vadīto
valdību tricināt. Piemēram, nesen divi Tautas partijas ministri pameta
jūsu vadīto valdības sēdi. Vai pats jūtat apdraudējumu vai drīzāk
astrologu solīto stabilitāti?
Stājoties amatā, prognozēju, ka problēmas būs divos gadījumos. Pirmais
gadījums — ja ies slikti un neizdosies vienoties ar starptautiskajiem
aizdevējiem un novērst valsts maksātnespēju. Scenārijs, domāju, tad
būtu skaidrs. Otrs gadījums — ja ies labi, ja izdosies vienoties ar
starptautiskajiem aizdevējiem, ja izdosies stabilizēt finanšu
situāciju. Tajā brīdī vecā koalīcija varētu izdomāt — kam mums tāds
Jūs uz tiem reaģējat ļoti mierīgi. Tie, kas rūpīgi vērtē politikas
procesu, piemin, ka agrāk esat atbildējis asāk un nesavaldīgāk. Vai
taisnība, ka meditējat?
Jā.
Vai jūs, lūdzu, šo atbildi varētu izvērst?
Tur nav daudz, ko izvērst. Es drusku nodarbojos ar meditāciju, tam gan
nav nekāda sakara ar konkrēto politisko notikumu attīstību. Šajā
pietiekami sarežģītajā situācijā ar tiem lēmumiem, kurus nākas pieņemt,
protams, arī ar sevi ir jāstrādā.
Par sabiedrības noskaņojumu 2010.gadā. Vai nedomājat, ka varētu būt
milzu neapmierinātība tad, kad būs jāsāk maksāt visi jaunie vai
palielinātie nodokļi, un ka varētu notikt kas līdzīgs 13.janvārim pērn?
Kas attiecas uz izmaiņām nodokļu politikā, esam pietiekami nopietni tās
pārdomājuši. Pirmkārt, pievienotās vērtības nodoklis (PVN), par ko bija
daudz diskusiju, netiek palielināts. Otrkārt, attiecībā uz iedzīvotāju
ienākuma nodokli, ja mēs izvērtējam divus variantus, kas bija piedāvāts
pirmajam lasījumam un kas — otrajam lasījumam, — otrajam lasījumam
piedāvātais variants ir izdevīgāks tieši mazāku ieņēmumu saņēmējiem un
cilvēkiem ar apgādājamajiem, piemēram, ģimenēm ar bērniem.
Sociālās spriedzes mazināšanai esam pietiekami daudz strādājuši pie
sociālās drošības tīkla, lai palīdzētu tieši sociāli vismazāk
aizsargātajam iedzīvotāju slānim. Daži pasākumi, ko varu pieminēt:
bezdarbnieku pabalstu izmaksu pagarināšana visiem bezdarbniekiem,
garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta paaugstināšana un izmaksu
termiņa pagarināšana, jo līdz šim tas bija ierobežots uz deviņiem
mēnešiem, bet tagad ir beztermiņa. Vēl — veselības aprūpes pakalpojumu
un medikamentu pieejamības atvieglošana trūcīgajiem iedzīvotājiem un
atvieglojumi no pacientu iemaksām, pacientu līdzmaksājumu samazināšana
arī kopumā no 2010.gada, palīdzība pašvaldībām pabalstu nomaksā (gan
GMI, gan dzīvokļu pabalstu) utt.
Viss, ko nosaucāt, attiecas uz iedzīvotājiem, kuri jau ir nonākuši
trūkumā, bet jaunie nodokļi daudziem var izrādīties pēdējais piliens,
kas šķir no noturēšanās virs ūdens.
Jāatzīst, par to ir daudz diskutēts, cik pamatoti ir krīzes laikā
paaugstināt nodokļus. Bet, ja nodokļu ieņēmumi krīt par 30%, protams,
mums uz to kaut kā ir jāreaģē. Ja mēs budžetu kopumā par 30% nevaram
mazināt — ja pamatbudžetu esam šādi samazinājuši, tad sociālā budžeta
izdevumi turpina pieaugt —, neizbēgami nākas ķerties arī pie nodokļiem.
Līdzīgai pieredzei krīzes periodā ir gājušas cauri daudzas valstis: arī
tagad gan Igaunija, gan Lietuva ir paaugstinājušas nodokļus, 90.gadu
sākumā Somija krīzes laikā nodokļu slogu paaugstināja par astoņiem
procentiem no iekšzemes kopprodukta, Zviedrija 90.gadu vidū krīzes
laikā arī paaugstināja nodokļus. Tā diemžēl ir realitāte.
Mēs bieži runājam par fiskālajiem stimuliem: ka vajag pareizi fiskāli
stimulēt ekonomiku, palielināt patēriņu, samazināt nodokļus. Tas viss,
protams, ir ļoti pareizi un ļoti jauki, tikai problēma tā, ka to var
atļauties tikai tās valstis, kas arī izaugsmes gados ir īstenojušas
saprātīgu fiskālo politiku, izveidojušas uzkrājumus. Mums bija
divciparu izaugsme, un pat tajos gados budžets netika sabalansēts.
Tāpēc situācijā, kad mums nav divciparu izaugsmes, bet divciparu
ekonomikas kritums, budžeta robs ir tik milzīgs, ka nākas pieņemt ļoti
nepopulārus lēmumus, lai situāciju daudzmaz pakļautu kontrolei.
Vairākkārt esat pieminējis, ka tad, ja Latvija nesaņemtu starptautiskos
aizdevumus, valstī būtu bankrots. Ko tas īsti nozīmētu? Kas notiktu?
Kādā brīdī valsts kasē vienkārši beigtos līdzekļi. Tad mēs nevarētu
finansēt pat to budžeta deficītu, kas mums tagad ir. Pēc visiem ļoti
lielajiem budžeta samazinājumiem gan 2009.gada grozījumos, gan
2010.gada budžetā mēs zinām, ka 2009.gadā budžeta deficīta līmenis tik
un tā tiek plānots ap 10% no iekšzemes kopprodukta, 2010.gadā — 7,5%,
bet pēc Satversmes tiesas sprieduma, iespējams, vēl vairāk. Tie ir ļoti
augsti budžeta deficīta līmeņi. Tagad mēs šos deficītus finansējam ar
starptautisko aizņēmumu. Ja šī aizņēmuma nebūtu, pirmkārt, mums neviens
neko citur neaizdotu, jo tās, jāsaka, kredītreitinga paliekas, kas mums
ir, ir tikai vienā kredītreitingu aģentūrā. Pārējās visās esam junk* —
zem investīciju līmeņa. Kredītreitingu mēs ļoti strauji zaudētu, tas
savukārt nozīmētu vēl daudz nopietnākas problēmas banku sektorā ar ļoti
nepatīkamām sekām: mēs varētu maksāt tikai tik naudas, cik valsts kasē
ieņemtu. Tas nozīmētu algu, pensiju izmaksu aizkavēšanos vai daļēju
izmaksu. Scenārijs ir ļoti negatīvs. Ļoti iespējams, tas novestu arī
pie lata sabrukuma. Tad kāds varētu priecāties, ka nomināli viņa
ienākumi ir tādi paši kā līdz šim, netiek mazināti, tikai izrādītos, ka
par šiem līdzekļiem neko nevar nopirkt.
Tagad, kad aizdevums ir saņemts un jau tiek tērēts, vai draudīgais
scenārijs nekādā gadījumā nevar īstenoties? Var atviegloti uzelpot?
Pašreiz mēs redzam, ka finanšu tirgos situācija attiecībā uz Latviju
tiešām ir stabilizējusies. Tad, kad ir arī ārēji satricinājumi — vai tā
ir situācija Dubaijā vai Grieķijā —, tas tiešā veidā Latvijas pozīcijas
finanšu tirgos būtiski neietekmē. Tas nozīmē, ka situāciju tiešām esam
stabilizējuši. Bet, ja mēs atkal ļausimies vieglprātībai un atkal nāks
visāda veida populistiski piedāvājumi, situācija diemžēl ātri vien var
mainīties uz negatīvo. Man ir tāda sajūta, ka atsevišķas partijas ir
par ātru atslābinājušās.
Domājat Tautas partiju?
Jā.
Ziemassvētku uzrunā izteicāt apbrīnu par labdarības akciju vērienu. Vai un kā pats esat piedalījies labdarībā?
Jāsaka, esmu piedalījies dažādos labdarības pasākumos. 2009.gadā —
vairākos. Daži bijuši partijas organizēti: mēs esam gādājuši dāvanas
Teikas bērnunamam, arī es esmu tajā iesaistījies. Partijas vadītāji
regulāri gadumijā sagādā dāvanas Iļģuciema sieviešu cietumam; arī tur
esmu piedalījies.
Un privāti?
Tas ir no privātajiem līdzekļiem. Reizēm esmu zvanījis uz ziedojumu telefoniem. Uzreiz pateikšu — ne no dienesta telefoniem!
Kā vērtējat to, ka, piemēram, akcijā Eņģeļi pār Latviju tika savāktas tik prāvas naudas summas?
Es tiešām to saredzu kā pozitīvu zīmi, ka šajā grūtajā periodā
sabiedrībā ir pieaugoša atbildība par tiem, kam iet vēl grūtāk. Redzam,
ka līdzekļu apjoms, kas labdarībā tiek saziedots tagad, ir pat lielāks,
krietni lielāks, nekā bijis iepriekš izaugsmes gados. Tas ir signāls
par sabiedrības solidaritāti un gatavību palīdzēt.
Vai tas ir normāli, ka nevis valsts palīdz izdzīvot pašiem vārgākajiem, bet tas tiek panākts šādās labdarības akcijās?
Domāju, ir vajadzīgs gan viens, gan otrs. Valsts ar savu sociālās
drošības tīklu ir ieguldījusi milzīgus papildu līdzekļus tieši vismazāk
aizsargātajiem iedzīvotāju slāņiem. Privāti organizētie pasākumi ir
būtisks papildu atspaids.
Bieži esat minējis, ka jūsu vadītās valdības politikas virzienu lielā
mērā ietekmējusi iepriekšējā valdība, parakstot dažādus dokumentus un
saistības. Kurās lietās jums tomēr ir bijusi iespēja grozīt iepriekš
nolemto?
Par to pašu PVN — iepriekšējās valdības parakstītajā vēstulē bija
skaidri rakstīts, ka PVN likme arī turpmāk tiks paaugstināta. Tagad gan
otrajā vēstulē, gan trešās vēstules projektā — tās saturs droši viens
tiks koriģēts saistībā ar Satversmes tiesas spriedumu — PVN
paaugstināšana ir pieļāvuma formā. Veidojot 2010.gada budžetu, mums no
tā ir izdevies izvairīties. Otrs jautājums — par budžeta deficīta
līmeņiem. Jau, stājoties amatā, skaidri pateicu, ka būtiskākais
uzstādījums, par ko jārunā ar starptautiskajiem aizdevējiem, ir budžeta
deficīta griestu pārskatīšana. Domāju, ir objektīva atšķirība starp
recesijas līmeņiem, kas tika plānoti 2008.gada nogalē, un tiem, kas
izrādījās realitātē. Budžeta deficīta līmeņa paaugstināšana bija arī
tīri objektīva nepieciešamība. Aprīlī mums par to neizdevās vienoties,
jūnijā tomēr izdevās.
Vai ir kādas nosacītas sarkanās līnijas, pāri kurām jūsu vadītā valdība
noteikti nekāps, kam neķersies klāt, teiksim, kāda noteikta veida
pabalstu samazināšana?
Veidojot 2010.gada budžetu, mums izdevās izvairīties no PVN
paaugstināšanas, no tālāka pensiju samazinājuma. Ar Satversmes tiesas
spriedumu tas vēl vairāk tika nostiprināts. Bet tas nozīmē arī to, ka
citās jomās sarkano līniju varēs būt mazāk. Ja mums tas būs jākompensē,
ja vēl savi 100 miljoni jānogriež pamatbudžetā, tas var izrādīties ļoti
nepatīkams vingrinājums.
Kā gan paļauties uz sistēmu, ja jebkurā brīdī var izrādīties, ka ir
apstākļi, kas valstij ļauj nepildīt saistības pret labticīgajiem
nodokļu maksātājiem?
Par to juristiem ir bijis daudz diskusiju. Šis slavenais tiesiskās
paļāvības princips šādā krīzes situācijā klasiskā formā nestrādā. To
arī juristi ir atzinuši. Tas arī ir saprotams. Ja mums par 30% krīt
budžeta ieņēmumi, mēs nevarēsim visiem visu nodrošināt tādā līmenī kā
nosacīti treknajos gados. Domāju, tas ir objektīvi, un tas visiem ir
jāsaprot.
Arī Satversmes tiesas spriedumā ir skaidri atzīts, ka mērķis, pieņemot
šos lēmumus, gan valdībai, gan Saeimai ir bijis leģitīms. Satversmes
tiesa atzinusi šo gadu grūtības budžetā, nosakot [pensiju atdošanas]
termiņu līdz 2015.gadam. Protams, ja mēs vienosimies, ka to var
atmaksāt uz deficīta rēķina, mēs varbūt to varēsim veikt agrāk. Ja ne,
mums šis termiņš būs jāizmanto.
Par Saeimas vēlēšanām nākamgad. Vai partiju apvienības Vienotība saraksta līderis būsiet jūs vai kāds cits?
Vispirms jānodibina apvienība Vienotība, lai varētu lemt, kurš būs līderis.
Bet saraksts taču būs vienots?
Jā, protams, strādājam, lai saraksts būtu vienots, un šo apvienību mēs
arī izveidosim, bet skaidrs, ka par līderiem lemsim tajā brīdī, kad
apvienība būs izveidota. Būtu diezgan loģiski, ja tas būtu jūs, jo esat
premjers.
Es, protams, tam esmu gatavs, tomēr tas ir jautājums, ko ne Jaunais
laiks, ne es vienpersoniski nevar izlemt, jo tā būs partiju apvienība,
tāpēc arī lēmums būs koleģiāls.
Naktīs gan jūs nestrādājot kā iepriekšējais premjers, bet arī
basketbolu vairs nespēlējat. Vai šis darbs nenāk par sliktu veselībai?
Nav pagājis tik daudz laika — tikai nepilns gads —, lai varētu runāt
par būtisku ietekmi. Protams, ir stress, bet to pagaidām izdodas
pārvarēt. Cenšos, bet laika atliek krietni mazāk nekā agrāk, kad vairāk
varēju veltīt fiziskām aktivitātēm.
Pirms kāda laika aizgulējāties un tāpēc nokavējāt interviju
Ak, galvenais notikums mūsu valstī, kā es saprotu! Aizgulējos tāpēc, ka nedzirdēju modinātāju.
Par jums ir radies priekšstats kā par politiķi, kuru politiskais reitings īpaši neuztrauc.
Šī nav tā valdība, kas varētu dzīties pēc īstermiņa reitingiem. Arī tā
bija lieta, ko es skaidri pateicu, stājoties amatā: lēmumi, kas
jāpieņem, būs smagi un nepopulāri. Tas tiešām nav gadījums, kad varētu
dzīties pēc reitingiem.
Vienlaikus nesen kādā telebalsojumā par to, kāds mūsu valstī būtu
vajadzīgs premjers, apsteidzāt citus nosauktos, to vidū arī tik
populāro eksprezidenti
Jāatzīst, tas bija patīkams moments, kas parāda, ka tomēr, par spīti
visām grūtībām, tas darbs, ko es daru un ko valdība dara, tomēr tiek
novērtēts.
Dombrovskis: Atslābināties par agru
Premjers saredzētu gaismu tuneļa galā, ja priekšā nestāvētu Andris Šķēle. Valdis Dombrovskis atceļ savas pusdienas, lai pastāstītu_ SestDienas _lasītājiem, kā dzīvosim nākamgad.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.