Kā žurnālistiem teica Tautas partijas pārstāvis Vents Armands Krauklis, tiekot apsvērta iespēja paaugstināt Pievienotās vērtības nodokli, Iedzīvotāju ienākuma nodokli, kā arī noteikt nodokli dabasgāzei. Dabasgāzes nodoklis gan neattiektos uz šo apkures sezonu.
Budžeta deficīta samazināšana par šādu apjomu ir nepieciešami, jo aizdevēji nav apmierināti ar līdz šim valdības piedāvatājiem risinājumiem attiecībā uz Latvijas Bankas maksājumiem, subsīdijām un valsts parāda apkalpošanu, teica Dombrovskis.
Premjers pastāstīja, ka koalīcijas padomē pirmdien ar saviem priekšlikumiem jau klajā nākusi Finanšu ministrija, taču partneru vidu izvērtušās asas debates un vienošanās nav panākta. Līdz piektdienai koalīcijas partijas apspriedīs iespējamos risnājumus un sagatavos savus priekšlikumus. Pirms ārkārtas valdības sēdes piektdien plānota kolaīcijas sanāksme, kur priekšlikumus vērtēs.
Iepriekš LETA ziņoja, ka starptautiskie aizdevēji pauž bažas, ka budžeta izdevumi tiek nevis samazināti, bet gan pārlikti no gada uz gadu, kā, piemēram, tas noticis ar tēriņiem Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecībai, kuras būvniecības termiņš tiek pagarināts.
Patlaban budžeta paketē iekļautie likumprojekti arī paredz, ka samazinājums pabalstiem, kas pārsniedz 350 latus, tiek noteikts uz diviem gadiem, bet, visticamāk, nāksies noteikt, ka šāds samazinājums būs beztermiņa, aģentūrai LETA skaidroja politiķis, kas nevēlējās atklāt savu vārdu.
Viņš norādīja, ka reāli problēmas var būt ar aptuveni 30-40 miljoniem latu, par kuriem valdībai būs vēl jādomā, kur šo summu atrast budžetā. Aģentūras LETA avots nevēlējās precizēt, uz kā rēķina tas tiks darīt, bet pieļāva, ka tas tiks veikts budžeta samazināšanas ceļā.
Ar starptautiskajiem aizdevējiem arī pagaidām ir panākta vienošanās, ka Latvija neievieš progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Taču, iespējams, progresīvais ieņēmumu nodoklis varētu tikt piemērots lielo uzņēmumu dividendēm, lai uzņēmumi neizņemtu peļņu, bet ieguldītu to uzņēmuma attīstībā.
(papildināts viss teksts)