Tam, pirmkārt, viņaprāt, nepieciešams kopējs mērķis, kopējs uzstādījums. Visiem, kam rūp valsts nākotne, ir jāvienojas, kā to savulaik izdarīja Īrija un citas Eiropas valstis, arī lietuvieši, teica premjers. Viņš pauda viedokli, ka darbs Reformu vadības grupā ir labs sākums šādai sadarbībai un vienotībai.
Otrkārt, viņaprāt, nedrīkst atkārtot pagātnes kļūdas. "Treknajos gados, neskatoties uz vairākkārtējiem mūsu pašreizējo aizdevēju brīdinājumiem, valsts budžets netika sabalansēts. Lai novērstu šādu kļūdu nākotnē, ir jāizstrādā fiskālās disciplīnas likums," teica V.Dombrovskis. Šāds uzdevums jau dots Finanšu ministrijai, un drīz varot gaidīt konkrētus rezultātus.
Valdības vadītājs arī uzskata, ka, par spīti ierobežotajām iespējām, ir jāveic uzlabojumi nodokļu sistēmā, kas veicinātu ekonomisko aktivitāti un piesaistītu investīcijas. Ceturtkārt, maksimāli īsā laikā jāpabeidz uzsāktās strukturālās reformas.
Premjers arī atzina, ka viņu uztrauc situācija, ka nekautrējamies publiski paziņot, ka izvairīsimies maksāt nodokļus, bet tajā pašā laikā gribam turpināt saņemt bezmaksas veselības pakalpojumus, izglītību, vēlamies labus ceļus un sabiedrisko kārtību. "Rūzvelts ir teicis, ka "...nodoklis ir maksa par privilēģiju dzīvot organizētā sabiedrībā". Nebūs nodokļu, nebūs valsts," teica V.Dombrovskis.
Runājot par nākamā gada valsts budžetu, viņš norādīja, ka tas tapis laikā, kad valsts tikai nedaudz attālinājusies no maksātnespējas robežas, laikā, kad joprojām dzīvojam starptautiskā aizdevuma radītajā aizvējā. Lai gan ir dažas pazīmes, ka ekonomiskā situācija sāk pamazām uzlaboties, krīzi vēl neesam pārvarējuši, tādēļ premjers nelolojot ilūzijas un apzinoties, ka ar budžetu pilnībā apmierināts, iespējams, nav neviens.
V.Dombrovskis gan uzsvēra, ka tai pat laikā budžetā paredzēta arī virkne pasākumu trūcīgāko iedzīvotāju atbalstam sociālās drošības tīkla ietvaros. Pēc V.Dombrovska teiktā, tas ietver virkni sociālā
nodrošinājuma pasākumu, ieskaitot garantētā minimālā ienākuma pabalsta
palielināšanu, līdzfinansējumu pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma
un mājokļa pabalstu izmaksai, bezdarbnieku iesaistīšanu pagaidu darbos
ar stipendiju, veselības aprūpes pakalpojumu un medikamentu pieejamības
uzlabošanu trūcīgajiem iedzīvotājiem un atbalstu pašvaldībām izglītības
sistēmas reformai.
Valdības vadītājs arī piebilda, ka kopš šā gada marta līdz budžeta pieņemšanai būs veikts ievērojama fiskālā konsolidācija - aptuveni miljarda latu apjomā. "Šāda mēroga budžeta konsolidācija ir vēsturisks, bezprecedenta pasākums gan no finanšu vadības, gan no sociālās atbildības viedokļa. (...) Ja mums pietiks spēka un apņēmības sekmīgi pabeigt ekonomikas stabilizācijas programmu, ar šo konsolidāciju, iespējams, Latvija kļūs par hrestomātisku piemēru 21.gadsimta ekonomikas mācību grāmatās," savā uzrunā deputātiem teica V.Dombrovskis.
Premjers pieminēja arī lata devalvāciju, aicinot nevairīties no "ziloņa istabā" un izdebatēt jautājumu, kas saistīts ar lata stabilitāti. Savā uzrunā viņš secināja, ka devalvācijai mīnusu ir daudz vairāk nekā plusu.
Viņš arī pauda pārliecību, ka labākas alternatīvas par starptautisko aizdevēju atbalstīto Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmu pašreizējā situācijā nav un valstij jāturpina strādāt pie tās un starptautiskā aizdevuma turpmākas saņemšanas. "Citas iespējas es nepieļauju."
Savā uzrunā premjers tāpat izteica pateicību ekonomikas ministram Artim Kamparam (JL), kas "ar lielu enerģiju virzīja" valdībā ar ekonomikas sildīšanu saistītos jautājumus.