Laika ziņas
Šodien
Migla

Dombrovskis sarakstījis grāmatu par Latvijas finanšu krīzes pārvarēšanu

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Loģiski 2
L
Divos vārdos grāmatas būtība - "pārstāja zagt tēpēešņiki, sākām zagt mēs - Vienotība!"
loģiski
l
Divos vārdos grāmatas būtība - "pārstājām zagt!"
viesis
v
Prieks, ka vismaz kādam krīze ir gājusi labumā- radusies iespēja radoši izpausties :)))) Otrkārt, ja runājam par krīzes pārvarēšanu- atcerēsimies, ka Otro pasaules karu arī uzvarēja PSRS, taču PSRS vadītāju muļķības dēļ šī uzvara izvērtās tāda, ka Krievija vēl šodien īsti nav atkopusies no šīs uzvaras sekām... Ļoti ticams ir scenārijs, ka brīdī, kad ar gavilēm tiks pasniegta iziešana no krīzes, Latvijas sabiedrība jau būs tik novājināta, ka vairs nespēs pilnvērtīgi atgūties nekad :( Publiskajā telpā arvien skaļāk izskanošās balsis par nepieciešamību ievest migrantus, norāda, ka šis scenārijs ir ļoti ticams....
daarta
d
Un par draugu un radu lobēšanu arī cerams, ka ir kāda nodaļa...:)
Lelle
L
Nu tā prem-jērēna cinisms un bezkaunība jau nezina robežas. Kā tādus zeme nes?
Atvainojiet! Kopā ar citiem dižgariem.
Solis pretim vēsturei, lai kopā ar dižgariem būtu pieejams nākotnes paaudzēm.
Ieva
I
Kas tik ko nav sarakstījis. Galvenais jau, lai grāmatu pareizi klasificētu. Dombrovska garadarbs, tātad, ir daļliteratūra. Turklāt nevis tāpēc, ka daiļš, bet tāpēc, ka sadomāts. "Fantasy" romāns.
Vienotības triumfs
V
Es Jums saku tas ir Vienotības triumfs! Tautai bikses nost, bet Vienotības trani sajūsmā lauž krēslus no taukuma un ārzemju onku uzslavām!
He he...
H
Mums krīze, bet dumrovskis taukos peldas.... he he....pārvarētājs... hi hi.... vienkārši nelietis... ha ha... ___________________________________________________ P iektdiena, 20.maijs (2011), plkst.20:09 | Reinis Kļavis Pētot ikgadējās valsts amatpersonu deklarācijas, nevar paslīdēt garām nepamanīts, ka tikai atsevišķos gadījumos tādi procesi kā inflācija vai krīze atstājuši negatīvu iespaidu uz politiķu mantisko stāvokli. Izņēmums nav ministri, no kuriem daži gaitas politikā iesākuši ja ne gluži nabadzīgo statusā, tad diezgan trūcīgi, bet pašlaik jau operē ar summām, kas vairākkārt pārsniedz algas, ko viņi šajā posmā nopelnījuši, strādājot valsts darbā. Štokijs aizdod, Kampars aizņemas Ja ne par bagātāko, tad rosīgāko ministru šā Ministru kabineta sastāvā var uzskatīt tieslietu ministru Aigaru Štokenbergu. Kas attiecas uz īpašumiem un naudas uzkrājumiem, tie gan nav gājuši vairumā, pat samazinājušies. Piemēram, 2005. gadā, kad Štokenbergs vēl bija Ministru prezidenta padomnieks, viņam piederēja četri īpašumi Jaunsātu pagastā un Rīgā, bet deklarācija par pērno gadu uzrāda tikai trīs – dzīvokli Rīgā un paprāvus zemes un ēku īpašumus Jaunsātos. Līdzīgi ir ar uzkrājumiem – 2005. gadā Štokenberga kontos lielākās summas bija 387 450 dolāru un 134 998 lati, bet pērn ministrs pa saviem kontiem nevarēja salasīt daudz vairāk par 150 000 dolāru. Tas gan nenozīmē, ka Štokenbergs, iztiekot ar valsts maksāto algu, pakāpeniski kļuvis arvien trūcīgāks. Gluži otrādi – ministrs acīmredzami savu naudiņu licis apgrozībā, nevis zeķē. Aizdevumos vien Štokenbergs izsniedzis ap miljonu eiro, bet parādsaistības ministram ir salīdzinoši nelielas – 46 500 eiro un 23 650 latu. Jāpiebilst, ka ministrs spējis atlicināt arī 2393 latus ceļojumam un par 1141 latu saremontējis savas mājas fasādi. Krietni «biezāks» kļuvis arī ekonomikas ministrs Artis Kampars. Ja aplūkojam ikgadējo ienākumu deklarāciju par 2002. gadu, kad viņš kļuva par Saeimas deputātu, redzams, ka politiķim piederēja vien dzīvoklis Tukumā, trīs gadus veca vieglā automašīna un 34 000 latu skaidrā naudā. Pēc dažiem gadiem, 2007. gadā, Kampars varēja palepoties jau ar trim īpašumiem Tukumā, dzīvokļa īres tiesībām Rīgā un vairākiem transporta līdzekļiem (starp tiem arī piekabe un kravas kaste). Tomēr, lai savas vēlmes piepildītu, nācies ņemt 160 000 latu lielu būvniecības kredītu un 55 000 latu īstermiņa aizdevumu. Kopš tā laika Kampara finansiālais stāvoklis nav būtiski mainījies. Arī pērnā gada deklarācija liecina, ka ministram ir mazlietots auto un aptuveni 200 000 eiro lieli parādi. Daļu – 63 465 latus (tas ir trīskārt vairāk nekā viņa gada alga) – ministrs gan spējis nomaksāt, kā arī guvis peļņu, pārdodot kādas firmas kapitāldaļas par 35 000 latu. Dombrovskis un Mūrniece – stabili uz augšu Stabilu augšupeju savās finansēs kopš 2002. gada, pirmo reizi kļūstot par ministru, uzrāda pašreizējais premjers Valdis Dombrovskis. Politisko karjeru 2002. gadā sākot, viņa īpašumā bija dzīvoklis Rīgā, 1998. gada izlaiduma «Audi 100» un neliels iekrājums – 4500 latu, 2000 dolāru un 1000 eiro. 2006. gadā deputāta krēslā Dombrovskis iesēdās jau krietni turīgāks. Acīmredzot maciņam par labu nākusi rosīšanās Eiroparlamentā, jo īpašumiem klāt nācis zemes gabals Jūrmalā, «Audi» nomainīts pret SAAB, bet kontā uzkrājušies ap 50 000 eiro. Ir arī parādsaistības – 32 000 eiro, taču jāņem vērā, ka arī pats Dombrovskis spējis aizdot 33 000 eiro citiem. Kas attiecas uz pērno gadu, premjera mantas stāvoklis uzlabojies vēl vairāk: viņa īpašumā nu jau ir trīs īpašumi – dzīvoklis Rīgā, zeme Jūrmalā un dārza māja ar zemi Carnikavā, par 12 650,47 latiem iegādāta automašīna «Toyota Rav 4», kontu stāvoklis aptuveni tāds pats kā 2006. gadā, un vēl izsniegts 178 788 eiro liels aizdevums. Pašam premjeram parādu vairs nav. Tikpat stabili, lai arī mazākos apmēros, savu dzīvi uz sliedēm nolikusi iekšlietu ministre Linda Mūrniece. Uz starta līnijas 2002. gadā viņa kāpa tikai ar «standarta» 2000 latiem skaidrā naudā, bet 2007. gadā īpašumā jau bija māja ar palīgēkām Baložos, kā arī par 13 745 eiro iegādāta mašīna «Ford Focus». Lai īstenotu šo vidusslāņa sapni, Mūrniecei acīmredzot nācies aizņemties vairāk nekā 20 000 latu un 11 248 eiro, un, saskaņā ar pērnā gada deklarāciju, šie kredīti godprātīgi tiek dzēsti joprojām un citu izmaiņu Mūrnieces mantiskajā stāvoklī nav. Kristovska fenomens, Pabrikam – sliktāk Kā vidusmēra pilsonis 2001. gadā ministra krēslā sēdās Ģirts Valdis Kristovskis. Pašreizējam ārlietu ministram piederēja dzīvojamā māja Ventspilī, pusmāja Rīgā, neliels, ap 10 000 latu, naudas žūksnītis un vairāk nekā desmit gadus veca automašīna «Rover». Augot politiskajai pieredzei, pieauga arī personiskā labklājība. 2006. gadā Kristovskis pārņēma mātes saimniecību Trapenē un iepirka zemi, «Rover» vietā izmantoja «Audi A6», un bankas kontā gozējās ne vairs nieka 10 000, bet jau 41 650 latu un 15 000 eiro. Mantiskajai labklājībai par skādi nenāca nedz inflācijas, nedz tai sekojošās krīzes. Pērn īpašumā vai kopīpašumā ar citām personām Kristovskim bija jau seši gan zemes, gan zemes un mājas, gan dzīvokļa īpašumi, bet garāžā novietots mazlietots «Jaguar». Līdztekus tam Kristovskis veicis ap 200 000 latu lielus ieguldījumus dažādos fondos, aizdevis 21 500 latu un arī tad vēl pamanījies iekrāt krietnu kušķīti naudas – divos kontos 138 354 eiro un 69 851 dolāru, kā arī vēl dažus tūkstošus citos. Ne tik veiksmīgi tikt pie turības izdevies aizsardzības ministram Artim Pabrikam, kurš 2004. gadā politikā iegāja kā parlamentārais sekretārs. Toreiz viņa īpašumā bija divas mājas – Lapmežciemā un Iršu pagastā, kā arī 12 gadus vecs «Renault». 2009. gadā, būdams Saeimas deputāts, Pabriks deklarēja jau trīs īpašumus – tātad vēl vienu līdztekus esošajiem. Auto viņš tolaik bija nomainījis uz tikpat vecu SAAB, toties arī «iebraucis» 40 000 eiro lielā kredītā. Nebaltām (vai baltām) dienām politiķim mājās glabājās 3000 eiro, bet bankā – apaļi 2000 latu. Uz pērno gadu Pabrika mantiskais stāvoklis nebija būtiski mainījies. Jaunie bagātnieki – Ēlerte un Dūklavs Katrā ziņā interesanti būs pavērot, kā pēc dažiem gadiem mainīsies jaunpienākušo ministru mantiskais stāvoklis. Vēl jo vairāk tāpēc, ka viņu vidū jau tagad ir krietni turīgi cilvēki. Kultūras ministrei Sarmītei Ēlertei, saskaņā ar iesniegto ienākumu deklarāciju, pieder divi dzīvokļi Rīgā un divi īpašumi Jūrmalā un Virbu pagastā, trasta portfelis 590 303 latu nominālvērtībā un vairāk nekā 50 000 eiro dažādos bankas kontos. Pērn Ēlerte par 23 385 latiem iegādājusies jaunu «Audi», ziedojusi 8000 latu un nebūt ne mazas summas samaksājusi par dēla mācībām ārzemēs, savukārt pie parādsaistībām minēta salīdzinoši neliela summa – 50 000 eiro. Par turīgu, ja ne par bagātu, var nosaukt arī zemkopības ministru Jāni Dūklavu, kuram pieder astoņi īpašumi un tikpat transportlīdzekļu. Skaidrā naudā Dūklavs glabā 6000 latu, 12 000 dolāru un 10 000 eiro, savukārt bankās – ap 38 000 latu, 28 000 eiro un 16 500 dolāru. Vairāk nekā ceturtdaļmiljonu eiro, 35 500 dolāru un vairāk nekā 60 000 latu Dūklavs aizdevis citiem, savukārt pats parādā tikai 64 900 eiro.
ierindnieks
i
Ir labs teiciens, ko sabiedrība Latvijā var attiecināt uz vienu, otru" krīzes pārbridēju" - 'dievs, atpestī mani no viltus draugiem, ar ienaidniekiem tikšu galā pats" Bet nopietni- šo gramatu ar lielu vērību izanalizēšu,( man gan ir ,ko darīt citu) ne mazāk rūpīgi, kā savā laikā Špengleru, Toinbi .... jo paradokss kā valsts attīstības perspektīvas traģēdija ir divas reizes atsviedis neatkarīgās Latvijas valsts realizācijas ideju, sadēdējot pašu idejas dzinuli- sabiedrības uzticību un mobilizāciju; Pirmais paradokss- sākotnējais patriots un viens no idejas virzītājiem Godmanis pieļāva un atbalstīja to ekonomisko , zinatnisko pamata vērtību (bāzes) iznīcināšanu, kuri valsts un sabiedrības talakai attīstībai un uzplaukumam bija jāsaglabā un jāattīsta talāk, Kad viņam otru reizi bija iespēja - pamācības ņēma virsroku pār rīcību. Otrais paradokss- patlaban pie varas esošā personu grupa, kura uzņēmās nepieļaut valstij sabrukt ( valsts bankrots viņu interpretācijā) ar katru dienu , kamēr viņiem ir vara, padara šo valsti atkarīgāku un novājinātāku ne tikai no iekšpuses, bet mērķtiecīgi- no ārpuses. Un ar šo savu radīto atkarību lielās un to cildina. Tikai kam?
anonīmais šakālis
a
Kas ir krīze? No naudas plūsmas viedokļa krīze ir pārvarēta, diemžēl tas priecē tikai baņķierus un finansistus. Bet sabiedrībā krīze un nabadzība zeļ un plaukst un gals tam nav redzams. Tā nav krīzes pārvarēšana.
2001. gadā vidējā bruto alga bija 160 ls.
nekā personiska...
n
:))))) tas būs jauns MINHAUZENS..vai kas līdzīgs H K ANDERSENA pasakām???
R
R
LPSR un LV salidzinajums - 7 atšķiribas. --- LPSR (50-80 tie gadi) - 1. Rupnicas, lauksaimnieciba, zvejnieciba. 2. Darbs. 3. Bezmaksas izglitiba. 4. Bezmaksas medicina. 5. Bezmaksas sporta sekcijas. 6. Dzimstiba: videji 35000-37000.jaundzimušo gada. 7. Jaunatne negrimst alkoholisma un narkomanija, prostitucija neizplatita. Latvijas Valsts : 1. Iznicinata rupnieciba, lauksaimnieciba un zvejnieciba. 2. Bezdarbs. 3. 350000 aizbega uz arzemem. 4. Vaja dzimstiba: videji 20000- 21000.jandzimušo gada. 5. Medicina pa maksu un nekvalitativa. 6. Jaunatne dzer un lieto narkotikas. 7. Sports gandriz iznicinats, viss pa maksu. Vai nav laiks pasutit talak - gan Eiropas savienibu, gan kapitalistisku Krieviju - un veidot Socialistisku Latviju ? Mosties tauta !

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas