Tikšanos atklāja LI vadītāja Karina Pētersone, kura uzstājās ar prezentāciju par pēdējo 20 gadu nozīmīgākajiem pavērsieniem Latvijas vēsturē. Viņa atskatījās uz visu 11 Latvijas brīvvalsts premjeru vadīto valdību sāpīgākajiem un grūtākajiem iekšpolitiskajiem lēmumiem, sākot ar Ivara Godmaņa valdību 20.gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, kad tika atjaunota nacionālā valūta un īpašumtiesības, pieņemts Valodas likums un atjaunots Civillikums, un beidzot ar Dombrovska pašreizējo valdību, kuras laikā tika atlaista Saeima.
Pēc tam uzstājās Dombrovskis, kurš skaidroja, ka uz Latvijas jauno laiku vēsturi var raudzīties no dažādiem skatupunktiem - gan kritiski, sīki analizējot katru pieļauto kļūdu un nepareizo lēmumu, gan arī plašākā mērogā jeb kontekstā ar pārējām Baltijas valstīm. No otrā skatupunkta raugoties, Latvija 20 gadu laikā ir izdarījusi ļoti daudz, sacīja premjers. Īpaši viņš izcēla pievienošanos Eiropas Savienībai un NATO, vairāku valstisku institūciju nostiprināšanu un ekonomiskās krīzes pārvarēšanu. "Protams, nav pamata ieslīgt pašapmierinātībā," rezumēja Ministru prezidents, atzīstot, ka ne brīdi nedrīkst pārstāt domāt par nākotni.
Viņš pateicās visiem Latvijas premjeriem par ieguldīto darbu un pauda cerību, ka vēl pēc 20 gadiem Latvija atkal varēs atskatīties uz paveikto un redzēt, ka ir izdarīts vismaz tikpat daudz un pat vēl vairāk.
Dombrovskis novēlēja Latvijas tautai, lai tā būtu lepna par savu valsti, lai Latvijai būtu laba starptautiskā reputācija un nostiprināts tiesiskums.
Godmanis Latvijai un tās tautai novēlēja izmantot šo laiku, kad nenotiek nemieri, kari un revolūcijas, kas varētu traucēt gadu gaitā gūto pieredzi un sastrādāto nodot no vienas paaudzes nākamajai.
Ekspremjers Einars Repše Latvijai novēlēja iespējami drīzāk tikt skaidrībā par to, kāda valsts pārvaldes forma valstij būtu vispiemērotākā un vēlamākā, kā arī lai Latvija atrastu savu īsto vietu pasaules ekonomikā, mākslā un zinātnē.
Kādreizējais valdības vadītājs Valdis Birkavs novēlēja, lai Latvijas tauta būtu vienota patiesībā, sapņos un nākotnē.
Māris Gailis, kurš valdību vadīja deviņdesmito gadu vidū, šodien Latvijai novēlēja, lai nākamie gadi būtu pašapziņas, vienotu mērķu un vienotu ideju gadi.
Ekspremjers Andris Bērziņš novēlēja visai Latvijai - tās tautai un valdībai - prātu un gudrību, atbildot uz ikvienu jaunu izaicinājumu.
Kādreizējais Ministru prezidents Indulis Emsis atzina, ka savā sapnī viņš Latviju redz kā viszaļāko valsti pasaulē, līdz ar to viņš novēlēja Latvijai būt par ekosociālu valsti ar pozitīvu attīstības dinamiku, kas, pēc Emša domām, neesot nekas neiespējams.
Vairākkārt premjerministra krēslā sēdējušais Andris Šķēle atzina, ka pēdējie 20 gadi ir bijuši pilni ar spraigiem un interesantiem notikumiem, no kuriem īpaši jāatzīmē milzīgās Padomju Savienības sabrukšana. Šķēle pauda cerību, ka nekas līdzīgs nākotnē nenotiks ar Eiropas Savienību, par kuras daļu Latvija ir kļuvusi pēdējos gados. Līdz ar to, paceļot glāzi, Šķēle teica: "Par plaukstošu Latviju federālā Eiropas Savienībā!"
Ekspremjers Aigars Kalvītis novēlēja Latvijai un tās tautai "nepazaudēt sevi nākotnes izaicinājumu krustcelēs".
Savukārt kādreizējais Ministru prezidents Guntars Krasts, sakot tostu, pauda cerību, ka Latvija būs pietiekami gudra un mācēs pareizi izlietot savu enerģiju valsts attīstībā un izaugsmē.
Vienīgais no 11 valdību vadītājiem, kurš uz šodienas tikšanos nevarēja ierasties, bija Vilis Krištopans, kurš Ministru kabinetu vadīja deviņdesmito gadu beigās.
Ekspremjeri savus novēlējumus Latvijai uzrakstīja uz kartītēm, kas tiks nodotas glabāšanai Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Pēc svinīgajiem tostiem savus jautājumus Latvijas valdību vadītājiem varēja uzdot ārvalstu žurnālisti. Viens no viņiem vaicāja Godmanim par viņa sajūtām, vadot pirmo Latvijas valdību pēc padomju varas gāšanas, savukārt kāds cits žurnālists bija neizpratnē, kāpēc Latvijas valdības šo gadu laikā nav spējuša atrisināt virkni sasāpējušu problēmu, tai skaitā izskaust ievērojamo korupciju.
Repše, atbildot uz šo jautājumu, aicināja dot Latvijai vēl nedaudz laika. Viņš pauda pārliecību, ka tuvākajā nākotnē tas izdosies. Šķēle atzina, ka Latvijai šajos 20 gados bija jāvelta ļoti daudz laika un resursu vitāli svarīgam jautājumam - savas nācijas saglabāšanai, turpretim Lietuvai šī problēma nebija tik aktuāla, Igaunijai - vēl mazāk, tāpēc šīs valstis varēja vairāk pievērsties citu jautājumu risināšanai.
Kāds žurnālists arī uzdeva jautājumu par to, vai tuvākajā nākotnē būtu vajadzīgas kādas izmaiņas Latvijas konstitūcijā, uz ko Dombrovskis atbildēja, ka tajā būtu nepieciešams iestrādāt fiskālās disciplīnas principus, bet Šķēle norādīja, ka būtu nepieciešams stiprināt Ministru prezidenta lomu valsts pārvaldē.
Tikšanās noslēgumā premjeri devās uz kopīgu fotografēšanos pie mākslas muzeja "Rīgas Birža".