Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +7 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 26. decembris
Megija, Dainuvīte, Gija

DP: radikāļi varētu atļauties vairāk

Sociālekonomiskā spriedze rada augsni arī jaunām radikālajām domubiedru grupām Drošības policijas (DP) amatpersonas gada sākumā prognozēja, ka šogad labējie un kreisie ekstrēmisti aktivizēsies jūnijā paredzētajās pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanās, taču notikumi pēc 13.janvāra rāda — aktivitāte ir sākusies jau tagad.

Piemēram, ilgāku laiku publiski nemanāmie nacionālboļševiki uzņēmušies organizēt akcijas grautiņu laikā aizturēto atbalstam, kā arī pievērsuši sev uzmanību ar Nacionālās bibliotēkas būvlaukuma īslaicīgu bloķēšanu janvāra beigās. Citi, kas ir vai grasās tikt reģistrēti kā politiskas organizācijas, apliecina, ka ir gatavi cīnīties vēlēšanās, kā arī pieļauj galvenokārt sociālajiem jautājumiem veltītu akciju rīkošanu "likuma ietvaros". "13.janvāra grautiņi sarkano līniju nobīdīja ne uz to labāko pusi: sabiedrības apziņā parādījās jaunas robežas radikālajām izpausmēm," intervijā Dienai skaidro DP darbinieks, kura vārds un amats tiek turēts noslēpumā. No sabiedrības drošības viedokļa tas nozīmē, ka arī organizācijas, kuru uzskati bija tendēti uz radikālām aktivitātēm, var mēģināt atļauties to, ko pirms tam nebūtu atļāvušās. Politologs Nils Muižnieks uzsver — 13.janvārī ļaujot pārkāpt vardarbības slieksni, radīts ļoti slikts precedents. Tādēļ DP bažas, ka var aktivizēties gan esošās, gan veidoties jaunas radikālās grupas, esot pamatotas. "Pirmie, ko parasti atlaiž, ir pirmspensijas vecuma vīrieši, minoritātes un jaunieši. Kad jauni vīrieši paliek bez darba, viņi atrod nodarbošaonas, kas ne vienmēr ir sabiedrības interesēs," skaidro N.Muižnieks. Par to, vai nacionālboļševiku biedrības Svoboda 15.februārī pieteiktais mītiņš pie Ģenerālprokuratūras (organizētāja ir Alīna Ļebedeva, kura kļuva plaši pazīstama pēc prinča Čārlza iepļaukāšanas ar neļķēm) rada drošības apdraudējumus, spriest esot pāragri. "Situācija mainās katru dienu, mēs katru dienu saņemam jaunas ziņas," bilst DP darbinieks. Rīgas dome pagaidām nekādas rekomendācijas no drošībniekiem nav saņēmusi, Dienai stāsta pašvaldības pārstāvis Uģis Vidauskis. Pieteikumā kā pasākuma mērķis minēts Eiropas standartu ieviešana tiesību piemērošanā. Mītiņā piedalīsies 60 cilvēku. Arī tuvāko no tradicionāli "karstajiem datumiem" 16.martu, lai gan pēdējos gados tas pagājis diezgan mierīgi, DP gaida ar zināmu piesardzību. "Dažas organizācijas plāno un ļoti rūpīgi gatavojas aktivitātēm. Kādas tās būs? Pašlaik tie tiešām ir tikai provizoriski plāni, kurus grūti komentēt," stāsta drošības iestādes pārstāvis. Par 9.maiju ko prognozēt vispār neesot iespējams, jo šogad "situācija tiešām ir krasi atšķirīga". "Jāatzīst, ka DP darba intensitāte ir izmainījusies," saka drošībnieks. Tradicionāli 16.martā leģionāru piemiņas gājienu organizējusi Nacionālā spēka savienība (NSS), kas pērn saplūda ar citu partiju. "Šogad neko neesam pieteikuši, jo vairāki mūsu biedri biežāk ir ārpus Latvijas, taču noteikti piedalīsimies citu organizētajos gājienos," stāsta bijušais NSS vadītājs Viktors Birze, kurš arī pats pēdējā laikā galvenokārt uzturas ārzemēs. Viņš gan pieļauj, ka šogad pasākums var noritēt nepamanīts, jo visa sabiedrības uzmanība pievērsta sociālajām problēmām. Tieši šī iemesla dēļ tradicionāli pretpasākumus rīkojošās bijušās Latvijas Nacionāldemokrātiskās partijas (LNDP) līderis Jevgeņijs Osipovs no tradīcijas priekšvēlēšanu gadā atkāpjas. "Svarīgāki ir saimnieciskie jautājumi. Šodien tie, kas 16.martā parasti staigā ar karogiem, un tie, kas stāv viņiem pretī, vairāk vai mazāk ir vienā rindā. Par ko kauties, paliek arvien mazāk," teic J.Osipovs. DP veiktais monitorings liecina, ka radikālo organizāciju sabiedriskās bīstamības līmenis mainās, un "pašlaik negribētos kādu no tām šajā ziņā īpaši izdalīt". Tomēr DP rīcībā neilgi pēc 13.janvāra sanemta informācija, ka atsevišķām "interešu grupām" ir vēlme apbruņoties. "Bija konkrēti cilvēki (...) Viņi meklēja iespējas, vērsās pie kriminālās pasaules pārstāvjiem un izrādīja interesi. Vai darījums ir noticis? Nē, bet šādi signāli bija," stāsta DP darbinieks. ***Radikāļi Latvijā ekstrēmi tendētu organizāciju ir diezgan nedaudz, un tās ir mazskaitlīgas, apgalvo drošības policija (DP). Pēc to ideoloģiskās pārliecības DP tās iedala trīs grupās: — kreisi orientētās, piemēram, Nacionālboļševiku partijas atbalstītāji; — organizācijas, kas iestājas par Krievijas ietekmes palielināšanu vai pat Latvijas iekļaušanu tās sastāvā, piemēram, bijusī Latvijas Nacionāldemokrātiskā partija (LNDP), kas tagad sava Liepājas līdera Jevgeņija Osipova vadībā mēģina piereģistrēties kā Osipova partija; — latviešu nacionālradikālās organizācijas, kas uzstāj uz valsts deokupāciju un dekolonizāciju, izmantojot radikālus līdzekļus, piemēram, uz Pērkoņkrusta ideoloģiskās bāzes izaugusī sabiedriskā organizācija Gustava Celmiņa centrs, ko vada Igors Šiškins. Agrāk aktīva bija arī partija Nacionālā spēka savienība (NSS), kurai pērn neizdevās pārreģistrēties, tāpēc tā bija spiesta apvienoties ar Tēvzemes savienību.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas