Tieslietu ministrija kopā ar abām augstākajām tieslietu iestādēm ir aprēķinājusi, kā izskatītos tieslietu iestāžu budžets, veicot mehānisku tā samazinājumu. Situācija ir neapstrīdama — vai nu tieslietu sistēmas iestādēs strādājošajiem tiek samazināts atalgojums, kurš jau tā nav starp augstākajiem juristu atalgojumiem, vai nu arī jāķeras klāt iestāžu slēgšanai.
Tiesās un prokuratūrā var strādāt tikai augsti kvalificēti juristi. Arī tā sauktajos treknajos gados tiesu darbinieki nebija dāsni atalgoto amatpersonu lokā. Laikā, kad tautsaimniecībā notika straujš algu kāpums, tiesas cīnījās ar nepārtrauktu kadru mainību, jo sevi cienoši juristi nevēlējās strādāt darbu, kurā no viņiem tiek prasīta milzīga atbildība, saņemot par to vairākas reizes zemāku atalgojumu nekā privātajā sfērā strādājošie juristi. Šobrīd, kad darba meklētāju ir vairāk nekā darba piedāvājumu, tiesu un prokuratūras iestādes nebūt nav tās vietas, uz kurām stāv rindā strādāt gribētāji. Jo situācija nav mainījusies — prasības augstas, atbildība milzīga, bet atalgojums neadekvāts. Turklāt darba apjoms arvien palielinās.
Tieši tādēļ neredzu iespēju lemt par atalgojuma samazināšanu tieslietu iestādēs strādājošajiem. Tikai daži piemēri — tiesas sēžu sekretāra atalgojums pašlaik ir 340 lati pirms nodokļu nomaksas, tiesneša palīga — 455 lati pirms nodokļu nomaksas. Citu amatu atalgojums ir vēl mazāks. Turklāt tiesnešiem, prokuroriem, citiem tieslietu sistēmā strādājošajiem ir noteikti stingri ierobežojumi citu papildu darbu veikšanai. Ne tiesnesis, ne prokurors nevar ārpus tiešā darba strādāt citur (izņemot izglītības iestādes), lai papildinātu savas ģimenes budžetu. To kategoriskie liedz likums.
Tieslietu iestāžu slēgšana savukārt radīs vēl lielākus lietu uzkrājumus pārējās tiesās un prokuratūrā. Lietu izskatīšanas termiņi vēl vairāk ieilgs, un visi iepriekš spertie soļi šīs situācijas labošanai būs bijuši velti. Nedomāju, ka, piemēram, uzņēmēji, kuriem šajā laikā tāpat neklājas viegli, būs iepriecināti, uzzinot, ka turpmāk prasības pieteikums būs jāiesniedz nevis tuvākajā tiesā, bet tajā, kura atlikusi un kura, iespējams, atrodas vairāku desmitu kilometru attālumā. Tas nozīmē papildu izdevumus, laika patēriņu, cilvēku neapmierinātību ar iestāžu darbu, vēl lielāku negatīvisma pieaugumu pret valsts iestādēm sabiedrībā kopumā.
Tas nozīmē, ka noziegumus izdarījušas personas ilgāk staigās apkārt nesodītas, atkal palielināsies to personu skaits, kas gadiem gaida tiesas spriedumu, turpināsies apcietināto personu sūdzību plūdi Eiropas Cilvēktiesību tiesā par nesamērīgiem lietu izskatīšanas termiņiem utt. Tieslietu sistēmā visi procesi ir saistīti. Ja vienā posmā kaut kas bremzēsies, tas tūlīt atsauksies uz sistēmu kopumā.
Tādēļ, pirms lemt par finansējuma samazināšanu tiesu varas iestādēm, aicinu visus valdībā iesaistītos politisko spēkus rūpīgi apsvērt, vai tieslietas ir tā joma, kurai var likt vēl vairāk "taupīt". Vai taupīšanas mērķis — Latvijas ekonomiskās situācijas uzlabošana — ir īstenojama uz tieslietu sistēmas un tiesiskuma vājināšanās rēķina?