Drošības iestādes kā svētā govs

Pagājušajā nedēļā komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība) paziņoja, ka liela daļa faktu, kas atrodami žurnālistes Agneses Margēvičas publicētajā rakstā par Drošības policiju (DP), ir nepatiesi, melīgi un pasniegti tendenciozi. Šī iemesla dēļ komisijas sēdē tika pārrunāts, kādas izmaiņas likumā nepieciešamas, lai ierobežotu "nepatiesas un nepārbaudītas informācijas publicēšanu". Tajā pašā laikā vismaz publiski nav skaidrs, kas tad īsti Margēvičas rakstā nav atbildis patiesībai. Iespējams, lielāku skaidrību varēs gūt trešdien – pēc gaidāmās NDK sēdes, kad šis jautājums tiks vētīts detalizētāk.

Likums jau regulē

Mediju eksperts profesors Sergejs Kruks pauž bažas, ka gatavotās izmaiņas samazinās kontroles iespējas. "Šajā gadījumā jebkuru informāciju var pasludināt par slepenu, un tad uz šī pamata vairs nevar izsniegt nekādus argumentus vai pierādījumus un jebkuras izskanējušās ziņas var pasludināt par meliem. Tas ir ļoti bīstams precedents," secina Kruks. Viņš atgādina, ka Latvijā juridiskā sistēma paredz – likumu var grozīt, arī pamatojoties tikai uz vienu gadījumu, tas rada papildu bīstamību žurnālistiskas brīvībai. 

Latvijas Žurnālistu asociācijas priekšsēdētāja Anda Rožukalne komisijas piedāvājumu neizprot un norāda, ka ir nepieņemami veidot papildu regulējumu, kas attiektos specifiski tikai uz vienu vai dažām iestādēm un balstītos tikai uz vienu gadījumu. "Tas izskatās pēc pilnīga absurda. Patlaban jau ir pietiekams regulējums gan saistībā ar valsts drošību, gan nepatiesas informācijas izplatīšanu. Pašreizējais regulējums pilnībā pasargā valsts noslēpumu, un ir jāsaprot atšķirība starp informāciju, kas saistīta ar valsts noslēpumu, un to informāciju, kas saistīta ar iestādes vadību. Drīzāk valsts drošību apdraud tas, ka kāda valsts iestāde netiek pakļauta mediju izvērtējumam," viņa saka.

Lai nespiegotu

Sarunā ar Dienu Āboltiņa detalizētāk stāstīt par ieceri atsakās. "Mēs tikai dokumentējām to, kas varētu būt, ja būs. Mani vienkārši fascinē, kā žurnālistiem gribas pafilozofēt par to, kā nav pat melnrakstā," smejoties nosaka Āboltiņa, tai pašā laikā atzīstot melnraksta esamību. Viņa to gan vēl neesot redzējusi. Deputāte uzskata, ka atsevišķos gadījumos žurnālisti ir krietni pāršāvusi pār strīpu. "Šiem dienestiem ir sava funkcija un uzraudzība, tāpat viņiem ir arī sava aizsardzība. Vienkārši to visu nonivelēt un padarīt par faktu, kā tas tiek darīts, nav pareizi. Cilvēki, kas šajās drošības iestādēs strādā, nav publiskas personas. Par viņiem netiek vākta informācija un kaut kādā veidā publiskota. Tas nekādā veidā nav vērsts pret žurnālistiem. Tā bija tikai diskusija. Es saprotu mediju uzraugu un vēl dažādus viedokļus, bet tas, ko es varu apgalvot, – absolūti visi politisko spēku pārstāvji piedalījās šajā komisijas sēdē, kurā gan Drošības policijas priekšnieks, gan ģenerālprokurors detalizēti analizēja praktiski katru Margēvičas rakstā minēto apgalvojumu. Valdīja vienprātība, ka šādas situācijas pēc būtības nodara milzu kaitējumu drošības dienestam," klāsta Āboltiņa. Uz jautājumu, vai viena gadījuma dēļ būtu jāmaina likums, viņa uzsver: "Tas nav pants pret medijiem. Tas ir pret jebkuru, kas tādā veidā grib vērsties pret drošības dienestiem." Iecere paredzot, ka nedrīkstēs vākt informāciju un spiegot. Jautāta, kā varēs novērtēt to, vai žurnālists nodarbojas vai nenodarbojas ar spiegošanu, viņa kļūst neiecietīgāka: "Es jums lūdzu, nespēlējiet ar mani šo spēli! Es vēlreiz saku – es neesmu to redzējusi un nevaru komentēt. Katrā ziņā varu jums sacīt, ka ļoti labi saprotu, kāda vērtība ir vārda un žurnālista brīvība."

Visu Aļonas Zanderes rakstu Publikācijas dēļ grib mainīt likumus lasiet pirmdienas, 8.jūnija laikrakstā Diena!