gada 1.jūlijam reģistrā iekļautas ziņas par 20 636 ārvalstīs mītošiem Latvijas pilsoņiem, kuri, glābdamies no PSRS un Vācijas okupācijas, bija devušies emigrācijā un apmetušies uz pastāvīgu dzīvi citā valstī. Lielākā daļa no šiem pilsoņiem emigrācijas laikā ieguvuši arī citas valsts pilsonību, un tā kā Latvijā reģistrējušies līdz 1995.gada 1.jūlijam, viņi ieguvuši iespēju saglabāt abas pilsonības. Ja persona vēlējās reģistrēt dubultpilsonību pēc šī datuma, tai bija jāizvēlas, kuru pavalstniecību saglabāt – Latvijas vai otras valsts.Reģistrā arī iekļautas ziņas arī par 1305 bērniem, kuriem ir gan Latvijas, gan citas valsts pilsonība. Lielākoties tie ir pēdējos gados ārzemēs vai jauktajās ģimenēs dzimušie bērni, kuriem vismaz viens vecāks ir Latvijas pilsonis. Šiem bērniem vecāki izvēlējušies dot gan Latvijas pilsonību, gan arī otra vecāka vai mītnes valsts pilsonību.Reālais bērnu dubultpilsoņu skaits varētu būt krietni lielāks, jo vecāki nereti baidās teikt, ka lūguši mazulim piešķirt pilsonību arī kādā citā valstī. Šādām bailēm gan nav pamata, jo, nosakot bērna atbilstību Latvijas pilsoņu kopumam, citas valsts pilsonības esamība vai neesamība netiek vērtēta kā kritērijs, tādēļ bērniem dubultpilsonība ir iespējama, norāda PMLP.
Dubultpilsonība ir vairāk nekā 20 000 Latvijas pilsoņu
Iedzīvotāju reģistrā ir ziņas par vairāk nekā 20 000 emigrācijas latviešiem un vēl vairāk nekā 1300 bērniem, kuriem ir iespēja reģistrēt vai jau reģistrēta dubultpilsonība – gan Latvijas, gan kādas citas valsts valstspiederība.Kā rāda Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotā jaunākā statistika, līdz 1995.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.