Aktieris par spīti valdības pieņemtajam lēmumam samazināt strādājošo pensionāru pensijas 70 procentu apmērā tāpat kā pārējie Nacionālā teātra pensionētie aktieri nolēmis rudenī atkal atgriezties uz teātra skatuves.
U.Dumpis atzīst, ka viņam satraucoši šķiet tas, ka pie pirmajām grūtībām cilvēki jau nolaiž rokas. Savukārt kā Latvijas pilsonim viņam esot kauns par to, ka mūsu valsti Eiropas Parlamentā pārstāv Alfrēds Rubiks – cilvēks, kurš šo valsti nevēlējās pieļaut. “Es nesaprotu, kā tas varēja notikt. Man negribētos tam ticēt, bet izskatās, ka esam tauta, ar ko var viegli manipulēt. Mums vajadzētu iemācīties skatīties divus soļus tālāk. Ja iemācīsimies to darīt, tad, iespējams, viss mainīsies uz labo pusi," pārliecināts U.Dumpis.
Aktieris arī jaunajā sezonā turpinās darbu seriālā UgunsGrēks. Par palikšanu teātrī viņš saka, ka "zināmā mērā tas ir solidaritātes lēmums ar teātri. Tas ar mani ir rēķinājies, ka būšu arī nākamajā sezonā. Lomas ir sadalītas, un es negrasos tagad ar lepni paceltu galvu aiziet. Ko tad es citu darīšu? Aktieri jau velk līdz pēdējam... Ja jāsaka godīgi, es šo valdības lēmumu neuzņēmu pārlieku emocionāli. Iekšēji jau biju gatavs tam, ka kaut kādas reformas būs gaidāmas". U.Dumpis cenšoties visu uztvert optimistiski, bet varot saprast arī tos cilvēkus, kas šo situāciju tik mierīgi neuztver. “Paši jau tādu sabiedrību esam izveidojuši. 18 gadus no medijiem to vien esam dzirdējuši, ka Latvijā viss ir slikti. Nemitīgi tiek zākāta valdība un notiek sacensība: kurš vairāk slikta atklās. Manuprāt, ir panākts tas, ka politikā gudri cilvēki vairs neiet. Tiklīdz parādās kāds cilvēks, viņš tiek izķidāts no galvas līdz kājām, bet uzsvars vairs nebūt netiek likts uz to, ko viņš dara vai nedara, bet gan uz to, cik viņam māju vai mašīnu pieder,” domā U.Dumpis.