Kā vēstījām, V.Mirošņikovs, kurš sava biznesa statusu raksturo kā «individuālu pakalpojumu Kontora», piedāvā aizdot nelielas naudas summas — 50—200 latus ar likmi 1% dienā. Aizdevuma līgumā cita starpā teikts: «Aizņēmos, ieķīlājot savu nemateriālu būtību, proti, nemirstīgo dvēseli».
Pats V.Mirošņikovs atzīst, ka nekāda juridiskā spēka šim dokumentam nav: «Juridiskām normām patlaban vispār nav nekāda spēka, tikai ētiskām». Viņaprāt, nav jēgas no cilvēkiem prasīt kādas garantijas, jo pat banku aizdevumi, kuri izsniegti pret nekustamā īpašuma ķīlu, netiek atmaksāti. Arī V.Mirošņikova pamatbizness esot nekustamais īpašums, savukārt līdzekļus aizdevumu izsniegšanai viņam esot nodrošinājis kāds investors.
«Mēs izlēmām aizdot naudu, nedraudot ne ar kādām sankcijām. Ja cilvēks gribēs atmaksāt naudu, viņš to izdarīs. Ja nē — tad viņš tāpat, arī ar visām ķīlām, neatgriezīs», saka «dvēseļu pircējs». Viņš ticot cilvēkiem, un, pat ja tikai puse no aizņēmējiem parādu atmaksās, viņš jau būs nopelnījis, jo procenti ir augsti, skaidro V.Mirošņikovs. Pagaidām gan atmaksas termiņš nevienam «līgumam» nav iestājies. «90 dienas būs nākamnedēļ, tad arī redzēsim, kas notiks».
Uzņēmējs atzīst, ka pats šādu līgumu nekad neparakstītu, un viņu izbrīna, cik viegli cilvēki liek savus parakstus zem «dokumenta», kurš paredz dvēseles nodošanu aizdevējam. Vinš akceptējot tikai apmēram pusi no visiem pieteikumiem, taču stingru kritēriju V.Mirošņikovam neesot. Jautāts, kas pamatā ir viņu klienti, viņš saka, ka ļoti dažādi cilvēki, reiz pats kāds ir atbraucis pēc naudas «ar dārgu mersedesu». Iepriekš birojs viņam atradās prestižajā Rūpniecības ielā, taču tagad, lai būtu «tuvāk saviem klientiem», V.Mirošņikovs esot pārcēlies uz Purvciemu.
Neko grēciniecisku savā nodarbē viņš nesaskata: «Kāpēc baznīca neprotestē pret ieroču vai degvīna tirgotājiem? Varbūt, tieši otrādi, mans bizness kādam liks aizdomāties par to, ka ir ne tikai materiālas vērtības, bet arī garīgas, kuras nevar aptaustīt,» spriež V.Mirošņikovs. Daudz bīstamāki, viņaprāt, ir prestižie zīmoli, kuri cilvēkus «iedzen godkārības grēkā».
V.Mirošņikovs arī neuzskata, ka dara kaut ko nelikumīgu: «Es kā privātpersona citām privātpersonām aizdodu naudu. Licence tam nav vajadzīga».
Citās domās gan ir Valsts ieņēmumu dienests (VID). Kā uzsver VID Komunikācijas nodaļā, jebkura darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību, ir klasificējama kā saimnieciskā darbība. «Attiecīgi, ja juridiskā vai fiziskā persona aizdod naudas līdzekļus citām personām ar nolūku gūt ienākumu procentu maksājumu veidā, tad šādas darbības tiek uzskatītas par šo personu saimniecisko darbību,» uzsver VID. Līdz ar to, personai, kura šādu darbību īsteno, ir pienākums mēneša laikā reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējai.