Citos gadījumos lapas ar iedzīvotāju vārdiem, uzvārdiem, dzīvokļu numuriem un nenokārtoto parādsaistību apjomiem tiek piestiprinātas pat pie ziņojumu dēļa nama kāpņutelpā.
DVI norāda, ka namu apsaimniekotājs nedrīkst mest pastkastītēs vai publiskot kāpņutelpā informāciju par parādnieku, tostarp viņa dzīvokļa numuru, dzīvokļa īpašnieka vārdu, uzvārdu un parāda summu, jo tas ir nesamērīgi ar personas datu apstrādes mērķi - parāda atgūšanu.
Neraugoties uz to, inspekcija turpina saņemt iedzīvotāju sūdzības par šādu apsaimniekotāju rīcību, aģentūru LETA informēja Tieslietu ministrijas preses pārstāve Laura Pakalne.
DVI uzsver, ka nav arī pieļaujams publiskot parāda summu, norādot tikai adresi, tostarp dzīvokļa numuru, jo saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma (FPDAL) 2.panta 3.punktu minētā informācija ir uzskatāma par personas datiem. Personas dati ir gan tāda informācija, saskaņā ar kuru fiziskā persona jau ir identificēta, gan arī tāda informācija, pēc kuras personu ir iespējams identificēt.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 14.panta ceturtā daļa nosaka, ka pārvaldnieka pienākums ir informēt dzīvokļu īpašniekus par atsevišķa dzīvokļa īpašnieka darbību vai bezdarbību, kas saistīta ar viņa dzīvokļa īpašumu un ietekmē vai var ietekmēt citu dzīvokļu īpašnieku intereses.
"Ņemot vērā minēto un Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.panta 6.punktu un 10.panta pirmās daļas 2.punktu, informācijas izpaušana par atsevišķa dzīvokļa īpašnieka darbību vai bezdarbību, piemēram, par dzīvokļiem, kuru īpašnieki ir parādā par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem, ir pieļaujama tikai to dzīvokļu īpašniekiem, kuru intereses tas tieši ietekmē vai var ietekmēt, nevis jebkurai personai," norāda DVI.
Turklāt nav atļauts izpaust tādu informāciju, kuru uzzinot kaimiņi tāpat nespēs tiesiski ietekmēt nemaksātāju. Saskaņā ar FDAL 10.panta pirmās daļas 2.punktu personas datu apstrādi var veikt tikai atbilstoši paredzētajam mērķim un tam nepieciešamajā apjomā. Līdz ar to, lai veiktu personas datu apstrādi, ir jābūt konkrētam mērķim, kam ir nepieciešama šī personas datu apstrāde, un pamatojumam, ka noteiktais mērķis tiks sasniegts un nevar būt sasniegts citādā veidā, apstrādājot ievērojami mazāk personas datu, apstrādājot tos citā veidā vai neapstrādājot vispār.
Atsevišķos gadījumos jautājumus par kāda dzīvokļa īpašnieka parādsaistībām, kas var ietekmēt citu dzīvokļu īpašnieku intereses, var risināt dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē atbilstoši likuma "Par dzīvokļa īpašumu" 27.2 pantam, norāda DVI.
Ja namu apsaimniekotājs vai pārvaldnieks publicē informāciju par citu dzīvokļu iemītnieku parādiem, iemetot paziņojumus pastkastītēs vai izvietojot tos kāpņutelpās, saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 15. un 16.pantu iedzīvotājiem vispirms ir jāvēršas pie paša apsaimniekotāja vai pārvaldnieka, pieprasot minētās personas datu apstrādes pārtraukšanu. Ja namu apsaimniekotājs vai pārvaldnieks uz šo pieprasījumu nereaģē, iedzīvotāji var vērsties ar sūdzību DVI.