Dziesmusvētki, 8.jūlijs

Sacensībā katrs dziedās trīs dziesmas: vienu no obligātā repertuāra un divus jaundarbus pēc izvēles. Koru sniegumu izvērtēs starptautiska žūrija, ko vadīs Latvijas radio kora diriģents Kaspars Putniņš. Tajā bez Latvijas pārstāvjiem būs arī mūzikas speciālisti no Norvēģijas, Šveices, Lietuvas, Igaunijas. Arī rezultātus šoreiz neturēs noslēpumā līdz Dziesmu svētku noslēguma koncertam un ziņos uzreiz pēc konkursa. Tas gan būšot pavēlu naktī… Koru kari sāksies pusdienlaikā – 12:00 dienā.Pūtēju orķestru konkurss. Lielā ģilde. No plkst.10Ieeja brīva.Cīnoties par labākā Latvijas pūtēju orķestra titulu fināla sacensībā metīsies 25 orķestri četrās grupās, kuras atšķiras pēc grūtību pakāpes. Sacenšoties katrs orķestris spēlēs divus skaņdarbus: vienu obligāto latviešu komponista opusu un vienu brīvas izvēles darbu. Arī šo konkursu vērtēs starptautiska žūrija, kurā ievērojamā britu tubista Džeimsa Gourleja vadībā strādās eksperti no Norvēģijas, Somijas, Lietuvas, Igaunijas un tikai viens pārstāvis no Latvijas. Programmas Vērmanes dārzā. Lībiešu mūzikas programma. Vērmanes dārzs. No plkst.14 līdz plkst.16. Kokļu ansambļu koncerts plkst.16— 18. Bez maksas.Vērmanes dārzā, kur valda Dziesmu svētku tirdziņa rosība, un kur, starp citu, tautas tērpu valkātājas var nopirkt arī šodien deficītās baltās, mežģīņtamborētās zeķītes, koncertēs Tautas mūzikas kolektīvi un lauku kapelas. Kokļu ansambļu koncertā piedalās ansambļi Spārīte, Saule, Kolkas mūzikas skolas, Vidzemes jūrmalas mūzikas un mākslu skolas un Zvejniekciema kultūras nama kokļu ansambļiSenioru koru un deju kolektīvu koncerts. Doma laukumā plkst.18. Bezmaksas pasākums.Par senioru koncertu. Otro reizi svētku vēsturē notiks senioru koncerts, un tā repertuārs nedublē dziesmas, kas izskanēja Mežaparkā. Atšķirībā no tautas deju senioru ansambļiem, senioru koru kustība līdz šim bijusi nomaļus no Dziesmu svētkiem un šosvētdien pirmoreiz piedalījās to Atklāšanas koncertā, kurā tika uzsvērta visu paaudžu loma Dziesmusvētku tradīcijā. Doma laukumā gaidāmais koncerts jau ir piedzīvojis modelēšanas koncertu pagājušajā gadā Elejā. Tapis pat kopdarbs: kopā dzied un dejo. Senioru koncertā uzstāsies ap 1145 dziedātāju (26 senioru jauktie un 10 sieviešu kori) un ap 500 senioru dejotāju (28 labākie deju kolektīvi). Koncerta laikā suminās goda virsdiriģentu Tālivaldi Bērziņu un goda virsvadītāju Ojāru Grasi. Programmu kopā likusi deju kolektīvu mākslinieciskā virsvadītāja Aija Āre, sieviešu koru mākslinieciskā vadītāja Daiga Galeja, jaukto koru mākslinieciskais vadītājs Bruno Cabulis, režisore Inta Kalniņa, scenogrāfe Ilze Ungure. Simfoniskās mūzikas koncerts. Latvijas Nacionālajā operā plkst.19 Biļetes pārdotas. Tiešraidē Latvijas Radio, ierakstā 9.jūlijā LTV 1Koncerta trijās daļās spēlēs trīs orķestri — Liepājas simfoniskais orķestris Imanta Rešņa vadībā, Sinfonietta Rīga, ko diriģēs Normunds Šnē un Ainārs Rubiķis, un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris ar tā nākamo galveno diriģentu Karelu Marku Šišonu, kurš pirmoreiz mūžā interpretēs latviešu mūzikas klasiku — Jāz.Mediņa Latvju kapričo (R.Kalsona instrumentācijā) un Ād.Skultes Horeogrāfiskā poēma. Koncertā skanēs vairāki jaundarbi — A.Maskata gadiem norūdzinātais Koncerts obojai un kamerorķestrim, V.Šimkus Klavierkoncerta pirmatskaņojums ar paša autora solo, kā arī atzinību jau guvusī J.Karlsona simfoniskā vīzija Vakarblāzma. Pārbaudītas nacionālās klasiskās vērtības pārstāvēs T.Ķeniņa Latviešu deja un fūga Nr.2, R.Kalsona Gadskārtu ieražu dziesmas, līdzās jau pieminētajiem Ā.Skultes un J.Mediņa darbiem, kontekstu paplašinot līdz Pēterburgas kompozīcijas skolai (N.Rimska – Korsakova Spāņu kapričo), kur kārts latviešu profesionālās mūzikas šūpulis. Koncerta krāšņumu vairos solisti: vijolniece Vineta Sareika, pianists Vestards Šimkus, obojists Normunds Šnē, tautas teicēja Valentīna Keiša.Deju koncertuzvedums No sirsniņas sirsniņai Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, plkst.22 Biļetes pārdotas. Tiešraide LTV1Koncerta idejas pamatā ir ziņģe, tās dzīvotspēja tautā. Saskaņā ar Noras Ikstenas libretu Indras Rogas režijā, horeogrāfa Jāņa Purviņa mākslinieciskajā pārredzējumā viņa un kolēģu, horeogrāfu Jāņa Ērgļa un Artas Melnalksnes deju virknējumā risināsies stāsts par lauku puiša mīlestību, laimes meklējumiem pilsētā un atgriešanos mājās. Filmu kadru montāža savienojumā ar mūziku, tekstu un horeogrāfiju veidos sentimenta, naivuma, patīkamas smeldzes un atpazīstamu klišeju buķeti, vienlaikus ļaujot no malas un ar humoru uztvert ziņģes fenomenu. Koncertā šo stāstu Guntara Kambara scenogrāfijā izdancos 70 deju kolektīvi ar 2000 dalībniekiem. Ziņģes komponējuši un pa jaunam aranžējuši Raimonds Pauls, Sniedze Grīnberga un grupa Labvēlīgais Tips. Koncertu vēlreiz atkārtos 10.VII plkst.12