Rīgas dzimtsarakstu nodaļās Diena.lv pastāstīja, ka sievietes Latvijā tomēr lielākoties pieņem vīra uzvārdu. Gan Rīgas Kurzemes rajona dzimtsarakstu nodaļas vadītājas vietniece Aija Skuča, gan Rīgas Latgales priekšpilsētas dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Mārīte Sīlniece novērojušas, ka latvietes visbiežāk atsakās no sava uzvārda un pāriet vīra uzvārdā. Retāk sievietes izvēloties paturēt savu uzvārdu un pavisam reti dubultu uzvārdu. M.Sīlniece sacīja, ka bieži jaunie pāri saglabā katrs savu uzvārdu, lai uzreiz pēc kāzām varētu ceļot, taču kopš uzvārda maiņas procedūra maksā 50 latu, šādu pāru kļuvis krietni mazāk.
“Latvijā ir demokrātiska likumdošana, kas ļauj sievietēm precoties izvēlēties vai viņas ņem vīra uzvārdu, dubultu uzvārdu vai atstāj savējo. Šo iespēju cilvēki arī izmanto,” saka Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktore Ārija Iklāva, kura apgalvo, ka bieži sievietes labprāt izvēlas vīra uzvārdu, lai arī bērniem būtu tāds pats uzvārds. Viņa arī uzskata, ka tas, ka sievietes saglabā savu uzvārdu nav nekas nosodāms, jo katram cilvēkam ir tiesības izvēlēties.
Latvijas Universitātes profesore Vita Zelče sacīja, ka sievietēm sava
uzvārda saglabāšanai Latvijā varētu būt vairāki iemesli: pirmkārt,
sieviete varētu vēlēties saglabāt savu dzimtas identitāti, kura ir
ietverta uzvārdā; otrkārt, uzvārds sevī ietver arī sievietes personīgo
identitāti, kuru, mainot uzvārdu, sievietes zaudē; bet, treškārt,
sievietes nevēlas zaudēt karjerā sasniegto.
Rīgas ielās sastaptā Tatjana (41) Diena.lv pastāstīja, ka nav pat apsvērusi domu paturēt savu meitas uzvārdu. “Es taču ar viņu apprecējos, mēs veidojām kopīgu ģimeni ar kopīgu vārdu, arī mūsu meitai ir tāds pats uzvārds. Tā tas ir ērtāk, un tā ir arī ģimeniskā sajūta,” viņa saka. Sieviete arī apstiprina, ka sekojusi tradīcijām, jo lielākā daļa pasaules tradicionāli tomēr ņem vīra uzvārdu. Viņa ir augusi pareizticīgo ģimenē un nav pat iedomājusies, ka varētu rīkoties citādi. “Mūsu vienīgā meita, gan precoties atstāšot savu, jo vēlas saglabāt tēva uzvārdu un līdz ar tā arī senču vērtības”, viņa atzina. Viņa nevarot aizliegt saglabāt piederību saviem vecākiem, ja meita tā vēlas.
Jolanta (21) negrib zaudēt savu reto uzvārdu, tāpēc, precoties vasaras beigās, pieņems gan vīra uzvārdu, gan saglabās savu. “Mans uzvārds ir mans ģimenes mantojums, un, tā kā savai mammai esmu vienīgā meita, gribu, lai uzvārds paliek. Vīrs gan paliks savā uzvārdā, manējo klāt neliks,” sacīja Jolanta. Bērniem varētu būt dubultais uzvārds, lai viņiem ir kaut kas no abām ģimenēm.
Turpretī Rīgā sastaptajai Karīnai (23) precoties un ņemot vīra uzvārdu bijis praktisks iemesls. “Es domāju par bērniem. Man bija diezgan krievisks uzvārds, precoties ar vīru paņēmu viņa latvisko uzvārdu, jo uzskatu, ka latviešu vidē tā ir ērtāk.” Karīna neuzskata, ka vīra uzvārda pieņemšana kaut kādā viedā varētu pārraut viņas saites ar dzimtu.