Dzimtsarakstu birojos novēro, ka latvietes lielākoties pāriet vīra uzvārdā

Dumjākais, ko var izdarīt, ir piekabināt otru uzvārdu klāt. Varētu būt saprotami, ja sieviete ir ārste ar tikko iesāktu privātpraksi vai skatuves māksliniece, kur nepieciešama atpazīstamība. Pārējos gadījumos tas izklausās vairāk kā dīvaini. Var iznākt Zariņa-Timofejeva vai kā līdzīgi.

Bērniem varētu būt dubultais uzvārds, lai viņiem ir kaut kas no abām ģimenēm. +++++++++ Un kd pieaugušais bērns ar dubulto uzvārdu precēsies, viņs izlems pie sava dubultā uzvarda pielikt vēl vienu un būs trīs vienā: Fenhele-Krūmāja- Zvagznāja :-) Es gan kā sieviete APPRECOTIES paturēju savu uzvārdu un laulībā dzimušajam bērnam arī devu savu uzvārdu, jo vīra uzvārds bija nepatīkams. Un pofig man ko domā viesnīcās un ko domā klaču bābas. Tā, lūk !!!!!!!

Vita ir ZelčE.

.. par apkārtējo visi - piekrītu: ja dzīvo bomžu rajonā, tad ir pavisam citi skaistuma kritēriji. Un maināmies nevis brīdī, kad mainām uzvārdu, bet mācoties, uzkrājot pieredzi, uzzinot kaut ko jaunu... bet es tomēr veidojot savu ģimeni sekoju tradīci'jām - un tagad mēs visi esam vienā uzvārdā. Mēs esam visi kopā Li- u ģimene un man personīgi tas patīk

lai apkārtējie lasa un kodē pēc saviem ieskatiem - nedomāju, ka galvenais dzīve ir apkārtējo viedoklis, īpaši jau par uzvārdiem - cik cilvēku tik domu un uzskatu. Iet runa par SAVĀM ērtībām, jo ikkatra sieviete vēlas laimīgu ģimeni ar bērniem, ar atbalstu un sapratni. Bet kāda sapratne var būt, kad jau pašā sākumā neko kopīgu neveido?... nu jā, protams, arī dzimtas zars savs veidojams. bet tā jau ikkatra izvēle - te neviens neko nedrīkst uzspiest

:) piekrītu domai, ka sev manies tad, ja maini sevi, bet ir jau arī apkārtējā vide, kas neapstrīdami ietekmē to, kas mēs esam, kas mēs griba būt.. tikpat svarīgi ir arī tas, kā mūs iztver apkārtēije.. tā nu cilvēks ir iekārtots, ka pa lielam dzīvi uztveram caur kodiem, kurus katrs interpretējam pa savam, pēc tās pieredzes, kas mums ir.. piemēram, sieviete, kas paliek savā uzvārdā var tikt uztverta kā neatkarīga, tāda, kas vēlas saglabāt to, kas viņa ir.. ja sieviete izvēlas pāriet vīra uzvārdā, tad visdrīzāk cilvēki "nolasīs" pavisam kaut ko citu, piemēram, ka viņai ir svarīgi, ka ir piederīga vīra ģimenei, ka viņai ir svarīga kopības izjūta... protams ikdienā ne vienmēr par to aizdomājamies, bet būtībā tādas ir tās dzimtes studijas :)

kā cilvēks un personība Tu nemainies gadījumā ja paliec savā uzvārdā vai ņem vīra uzvārdu, vai lieto s'trīpiņas. Runa iet par to, ka jums abiem nav ģimenes, un arī bērniem nav - jūs formāli sarakstījaties, lai nepazūd manta. un kādi uzvārdi ir bērniem? kam viņui jūtas piederīgi? nekādā ziņā nevienu nevērtēju - šajā gadījumā blakām emocijām un jūtām ir arī aprēkins, lai visi ģimenē jūtas ērti un nevienam nav nekādu neskaidrību par savu statusu: vīrs, sieva, meita, meita - visi kopā ar vienu uzvārdu

es vienkārši nedomāju, ka es kā cilvēks mainos, ja man paliek savs uzvārds, vai arī es pieņemu vīra uzvārdu. es mainos jau pirmkār tādēl, ka sāku veidot savu ģimeni, manā dzīvē iespējams manās prioritātes, bet vai mainās mana identitāde? diez vai..

bet žēl.. dzimtes studijas ir viena no interesantākajām zinātnēm, manuprāt, kas ļauj uz pasauli paskatīties dažādāk.. pajautā pats/pati sev - kā var zaudēt identitāti ar 1/vārda maiņu;2/deguna plastiskās operācijas palīdzību;3/citas ticības pieņemšanu;4/tautības maiņu.... nu tieši tāpat ir arī ar uzvārdu ;) turklāt šīs lietas nav jāsakata, iekrītot milzīgās galējībās! Tā ir tikai viena no versijām ;)

dzimte šajā gadījumā jāsaprot kā "gender"...

Tūlīt tev kāds musulmanis ieknābs, ka esi mošejai kulta vietas statusu nozadzis ;)

Cenzore te dikti vaktē nekorektumu.

Tā, eiropiešu sabiedrībā, tas caur gadu simteņiem ir bijis. Vai "Diena" to tikai tagad ir atklājusi? Tikai lezbietes, sarūgtinātas vecmeitas un ekstrēmās feministes to nedara.

No pieredzes iesaku neizvēlēties dubulto uzvārdu, pārāk gari jāparakstās...

kā var zaudēt identitāti ar uzvārda maiņu??? un to saka profesore??? neko nesaprotu...