Dzintars: Bilingvālā izglītība turpina sašķelt sabiedrību

"Bilingvālā izglītība pati par sevi nav ne slikta, ne laba, ir jautājums, kādus rezultātus tā sniedz. Latvijas gadījumā redzam, ka šie rezultāti nav apmierinoši. Pētījumi, kurus prezentējusi Latviešu valodas aģentūra, rāda, ka joprojām ir būtiskas problēmas. Bet par ko ir liela vienprātība, ka šī bilingvālā izglītība ir dārgs pasākums," norādīja Dzintars.Raugoties no cita skatpunkta, nacionālās apvienības līderis jautāja - vai mēs kāds varam izmērīt, cik maksā sašķelta sabiedrība, kas dzīvo dažādās informatīvās telpās, kam ir dažāda vērtību sistēma? Pēc viņa domām, vienota skola vienā apmācības valodā pavisam noteikti būtu solis uz drošāku sabiedrību, kas rezultātā izmaksātu mazāk.Runājot par iespējamu negatīvu reakciju no krievvalodīgo puses par latviešu valodas ieviešanu visās skolās, Dzintars atzina, ka dusmīgas būtu varbūt kādas atsevišķas politiskās organizācijas - SC, "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL), kādas satelītorganizācijas, kurām nākotnē varētu zust elektorāts."Jo sabiedrība būs vienotāka, jo elektorāta viņiem būs mazāk. Ilgtermiņā neredzu, kā sabiedrība varētu sašķelties, ja Latvijā dzīvojošie cittautieši labāk zina valsts valodu, līdz ar to vairāk izmanto saziņas līdzekļus un informatīvo telpu, kas ir latviešu valodā. Līdz ar to tieši otrādāk - šie šķēršļi ilgtermiņā pamazām samazinās. Iespējami asumi, pieņemot kādu lēmumu, kurā ir dažādi viedokļi - ar to vienmēr jārēķinās. Bet politikā domāt tikai īstermiņā un neplānot uz priekšu - mūsu skatījumā tas nav pareizi," skaidroja VL-TB/LNNK politiķis.Dzintars norādīja, ka politika ir dažādu sabiedrības grupu un interešu saskaņošanas process un šajā procesā vienmēr kāda puse būs vairāk apmierināta, kāda mazāk. Līdz ar to jābūt kādai prioritāšu sistēmai, atbilstoši kurai šie lēmumi jāpieņem. VL-TB/LNNK prioritāšu sistēmā ir uzskats, ka Latvijas valsts pastāvēšanas jēga ir nodrošināt, lai latviešu valoda šeit ir pašpietiekama."No diskriminācijas darba tirgū, no pavisam konkrētiem gadījumiem redzam, ka šobrīd latviešu valoda nav pašpietiekama, ka atsevišķās jomās cilvēks ar krievu valodas zināšanām un bez latviešu valodas zināšanām ir konkurētspējīgāks nekā tas cilvēks, kas zina latviešu, bet nezina krievu valodu. Tās ir būtiskas problēmas, kuras nevar atstāt nerisinātas tikai tāpēc, ka kāds var justies aizvainots. Cits jautājums, ka šie lēmumi ir jāskaidro," teica Dzintars.Viņš arī nepiekrītot deputāta Kārļa Šadurska pozīcijai, ka šie jautājumi jārisina viltīgi. "Ko nozīmē viltīgi? Manā skatījumā "viltīgi" ir tāda kā sabiedrības mānīšana, un uzskatu, ka jāspēlē atklātām kārtīm," uzsvēra politiķis.