Dzintars: Bilingvālā izglītība turpina sašķelt sabiedrību

protams, ka tā būtu labāk - uzreiz varam iedomāties brašus latviešu jaunekļus, nu tādus kā Francijas vai Nīderlandes futbola izlases spēlētājus ...

Trīs reizes pasakot "būs", tu nodarbojies ar pašsuģestiju.Tu zombē sevi. :)

Jūs par to varat balsot zili palikdami. Referendumā šis priekšlikums tiks izgāzts un ar to pašu noņemts no dienas kārtības uz ilgiem laikiem. Lindermans īstenībā latviešiem ar to izdara pakalpojumu.

Nedzer tik daudz, seja uztūks.

tādu kārtību neparedz.

Ja latvieši tik slikti runā latviski, tad tas nozīmē, ka viņi viens otru nesaprot. Vai tā ir?

Nejauc pilnīgi dažādas lietas! Vācijā un sevišķī Francijā krievu skaits ir visai neliels, tie dzīvo izkaisīti pa visu valsti un tāpēc nokomplektēt skolas ar skolniekiem un pasniedzējiem būtu visai grūti un izmaksātu dārgi. Latvijā nekas nav jāizveido no jauna - krievu skolas jau pastāv, skolotāju pietiek, krievu valodā runājošo skaits ir liels. Krievu skolas neizmaksā dārgāk par latviešu skolām un tāpēc nav nekāda ekonomiska pamata krievu skolu slēgšanai.

Viens piemērs, ko aizmirsu minēt. Kā ir iespējams naigi tehniskā svešvalodā lasīt par ekonomiku un finansēm Financial Times vai The Economist, tai pat laikā ieņemot nostāju pret latviešu valodu, kuras īpatsvars apkārtējā vidē ir nesalīdzināmi lielāks?

Viens piemērs, ko aizmirsu minēt. Kā ir iespējams naigi tehniskā svešvalodā lasīt par ekonomiku un finansēm Financial Times vai The Economist, tai pat laikā ieņemot nostāju pret latviešu valodu, kuras īpatsvars apkārtējā vidē ir nesalīdzināmi lielāks?

Mums katram sava demagoģijas, priekšstatu un formulējumu precizitātes vai neprecizitātes pakāpe. Tu vispārini, bet citiem to it kā neļauj. Kā tā? Manuprāt dublēšana sākas jau tad, kad viena pasniedzēja vietā ir vajadzīgi divi, neatkarīgi no iemesliem, kas nav tieši saistīti ar profesionālo specializāciju. Un, ja vienas grāmatas vietā ir jāizdod divas, tad tā tiešām ir dublēšana. Salīdzini viens ar divi. Fizikas fakti jau nemainās atkarībā no valodas. Ja tik daudzi jaunieši mūsdienās lasa tehnisko un zinātnisko informāciju angļu valodā, arī tā ir svešvaloda, turklāt terminoloģiski ļoti detalizētā, precīzā līmenī. Arī tad var bažīgi jautāt, cik daudz viņi patiesībā no tā visa saprot un uztver. Tas būs tieši tas argumentu līmenis, kādu, manuprāt, vēlies tu. Bet vispār tēma kopumā ir grābstīšanās gar pārāk augstiem plauktiņiem. Vairums cilvēku ir stipri sadzīviski orientēti - lai viss būtu un par to nekas nebūtu, neatkarīgi no iemesliem. Arī intelektuāļi mēdz slinkot, kāpēc lai to nedarītu proletariāta pēcteči?

Varbūt esi tik laipns un paskaidro - kādā veidā tiek dublēti resursi bilingvālās izglītības gadījumā? Nav jau tā, ka viņiem pasniedz, teiksim, Fiziku latviešu un tad krievu valodā. Daļa priekšmetu tiek pasniegti vienā valodā, bet daļa citā. Nekas te netiek dublēts. Un pat ja bilingvālā izglītība ir dārgāka (tiesa, Dzintars mums ir parādā skaidrojumu par to, tieši kāda varētu būt šī starpība), tad tas vēl nav arguments tās atcelšanai. Demokrātija arī izmaksā dārgi. Un nevajag piesieties. Es neesmu veicis valodas prasmju vērtējumu, tāpēc vienīgais, ko varu pateikt, ka krievu studentiem nav nekādu problēmu saprasties latviešu valodā un studēt.

Pēkšņi nezini, ko nozīmē resursu dublēšana, vai ne? Ko nozīmē "nekādu problēmu"? Kur akadēmiskā valodu vidē ir atrodams šāds valodas iemaņu līmeņa definējums? :)