Dzintaram subjektīvi partiju piektdienas sarunu laikā neesot radies iespaids, ka premjera Krišjāņa Kariņa (JV) vēlme pārliecināt partnerus par koalīcijas paplašināšanu ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvajiem" būtu "ļoti patiesa".
Viņaprāt, tagad esot iespējami trīs scenāriji, kā situācija atrisināsies, - JV varētu nepildīt solījumus ZZS un "Progresīvajiem", kas esot doti prezidenta vēlēšanu laikā, Kariņš demisionētu un tiktu veidota jauna valdība vai arī valdības maiņa tiktu atlikta uz kādu tālāku nākotni, līdz tam valdības vadītājam "torpedējot" paša vadītā Ministru kabineta darbu, piemēram, pretnostatot ministrus vienu pret otru vai kā tamlīdzīgi.
NA politiķis domā, ka ticamākie esot pirmais un trešais scenārijs, taču reālās norises pilnībā esot atkarīgas no JV lēmumiem.
Dzintars klāstīja, ka ir virkne politisku un ekonomisku jautājumu, par kuriem esošajiem koalīcijas partneriem ir atšķirīgi viedokļi, tāpēc lēmumi netiek pieņemti. Partiju sarunās Kariņš esot minējis piecus jautājumus, kuru stagnācija viņu neapmierinot, - skolu un slimnīcu tīkla reformas, Stambulas konvencijas ratifikācija, valsts uzņēmumu kotēšanas biržā un atvieglotākas prasības darbaspēka uzņemšanai Latvijā.
NA politiķis tomēr uzskata, ka runām par valdošās koalīcijas paplašināšanu neesot nekāda sakara ar minētajām reformām, bet gan ar solījumiem, kurus JV varētu būt devusi ZZS un "Progresīvajiem" prezidenta vēlēšanās. Viņš domā, ka vairumā uzskaitīto jautājumu ZZS pozīcijas esot līdzīgākas NA, nevis JV.
Dzintars turpināja uzstāt, ka NA esot ideoloģiski nesavienojuma ar "Progresīvajiem", attiecīgi ar ZZS un "Progresīvajiem" vienā valdībā NA strādāt negrasoties.
Savukārt neilgi pirms partiju piektdienas sarunām nopludināto informāciju par it kā iespējamo nākamās valdības sastāvu Dzintars vērtēja kā zemas ticamības, pieļaujot, ka konkrētās rīcības mērķis varētu būt bijis tikai padraudēt NA un AS, ka tās var palikt ārpus valdības.
Dzintars uzskata, ka NA esot darījusi visu iespējamo esošā Valsts prezidenta Egila Levita atbalstam un pārmest aktivitātes trūkumu, lai panāktu viņa pārvēlēšanu, NA nevarot. Dzintars tā vietā vainoja JV, kas ar alternatīvu kandidātu meklējumiem esot sagrāvusi Levita pārvēlēšanas iespējas.
Jau ziņots, ka plaisas koalīcijā pastiprinājās līdz ar Valsts prezidenta vēlēšanām. Saeima 31.maijā par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja premjera partijas JV virzīto kandidātu, ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, taču viņš tika ievēlēts tikai ar opozīcijā esošo ZZS un "Progresīvo" balsīm un nesaņemot nekādu AS un NA atbalstu.
Prezidenta vēlēšanu iznākums politikas kuluāros radījis vispārēju pārliecību, ka valdībā gaidāmas pārmaiņas - vai nu paplašināsies esošās koalīcijas sastāvs vai pilnībā mainīsies valdība, piemēram, tiek pieļauts, ka JV, ZZS un "Progresīvie" varētu veidot turpmākās koalīcijas kodolu.
Kariņš un JV ir sākuši sarunas ar AS un NA par koalīcijas paplašināšanu, taču AS un NA pret izmaiņām valdībā joprojām ir noraidoša attieksme. Pēc Kariņa vārdiem, viņa vadītā valdība pašlaik esot stabila, tikmēr publiskajā telpā jau nopludināts iespējamais atbildības lomu sadalījums nākamajā valdībā, kuru veidotu JV, ZZS un "Progresīvie", premjers būtu Arvils Ašeradens (JV), bet Kariņš kļūtu par ārlietu ministru.