9.- 12.gadsimta sieviešu kaklarotas, bronzas saktas, rokassprādzes, gredzeni, piekariņš, dzelzs cirvis, – tās ir tikai dažas no Latvijas zemē atrastajām senlietām, ko e-bay.com iespējams nopirkt. Spriežot pēc solījumiem, interese par pat tūkstoš gadus senajām lietām ir.
"Iespējams, mums aiziet zudībā vairākas līdz šim nezināmas senvietas, droši vien tiek postītas arī kādas no zināmām vietām, un šie priekšmeti zūd Latvijai. Un tas ir tas, kas mūs satrauc," raidījumam saka VKPAI pārstāvis Jānis Asaris.
Kā senlietu atrašanas vietas izsoļu portālā visbiežāk norādīta Liepājas, Ventspils un Rēzeknes apkaime, retāk – Jēkabpils, Jūrmala, Rīga. Tomēr tieši kur un kādā veidā senās mantas iegūtas, nav zināms. Šur tur Latvijā visai barbariskā veidā pārrakti un izlaupīti pat kapulauki.
Arheologi pārdzīvo, reizē ar senlietām pazūd arī to atrašanas punkts un iespējamās liecības par vēstures notikumiem. Tādēļ būtu labi, ja „cilvēks, apzinoties šo priekšmetu vērtību, sazinās ar muzeju, jo neviens jau neņem ar varu nost,” norāda Vēstures institūta direktors Guntis Zemītis.
Cīņā ar neatļauto tirdzniecību un senlietu izvešanu uz ārzemēm, pieminekļu sargi ir visai bezspēcīgi. Turklāt viņi secinājuši, ka senlietu tirgotāji darbojas gluži vai kā organizētas grupas. Par to, ka šāda veida tirdzniecība ir nelegāla un pretrunā ar Latvijas likumdošanu, VKPAI nupat arī informējis e-bay.com administrāciju. Tomēr šonedēļ saņemtā atbilde neko nerisina - Izsoļu organizētāji par tirgus laukumā izliktajām precēm neatbild.
Lai kaut ko no kultūrvēsturiskām vērtībām izvestu no Latvijas uz ārzemēm, vajadzīga īpaša atļauja, bet ne pērn, ne šogad uz senlietām tādas nav prasītas. Tomēr internets un brīvās robežas rada aizvien vairāk diskusiju arī pašā Eiropā. Kā De facto apliecina Muitas pārvaldes Muitas kontroles organizēšanas daļas vadītājs
Genādijs Maškovs, ir valstis, kuras ir jau ar lielāku pieredzi un kuras ir ļoti satrauktas par tirgošanos, kas notiek internetā, un „šobrīd jau tas jaut ir aktualizējies Eiropas Komisijas līmenī, un es domāju, ka tuvākajā laikā varam saņemt pirmās norādes un vadlīnijas, kā jāsāk šis darbs organizēt, lai darbs būtu rezultatīvs un nestu augļus.”
Arheologi un arī pieminekļu aizsardzības institūta pārstāvji domā, ka nesankcionētu arheoloģiju varētu apturēt metāla detektoru aizliegšana vai ļoti stingru regulējumu. Tomēr priekšlikumi, kas bija iesniegti pat Saeimā, kaut kur iestrēguši un pēdējā laikā vairs nav cilāti. Mantu meklētāji šādām iecerēm nepiekrīt.
Latvijā ir divarpus tūkstoši aizsargājamu vietu – kapsētas, apmetnes, pilskalni un pilis. Bet, ja vien zina, kur meklēt, senlietas var atrast arī ārpus vēstures pieminekļiem. Un tas piesaista desmitiem, pat simtiem mantu meklētāju, kuriem iešana ar metāla detektoru ir līdzīga aizraušanās kā medniekiem medības.