E-pārvalde — tehnoloģisks un arī politisks jautājums

Kādu laiku atpakaļ kautkur manīju apmēram šādu Šlesera tekstu: "e-lietu ministrija? Kas tās tādas e-lietas? Man internets iet." Nu ko ar šādu izpratni var gribēt.

Cilvēku darbību nosaka viņu intereses - taču ekonomisko likumu darbība ir objektīva = rezultāts pašlaik ir acīmredzams. Arī tas '' grandiozais '' papīru jeb burbuļu pūšanas process - n-tās ministrijas, komisijas, kontroles..., e-pārvaldes ieviesēji utt..utml.

Grommena k-gs nav ņēmis vērā vēl vienu svarīgu e-pārvaldes ieviešanas aspektu. Izziņu un dokumentu izsniegšana valsts iestādēm ir milzīgs ienākumu avots, jo par katru papīru prasa nodevu, kas vismaz 10 reizes pārsniedz tā sagatavošanas izdevumus. Bez tam maksājot nodevas par katru maksājumu 1 lats tiek bankai. Tā tiek audzēts iekšzemes kopprodukts.

Nu toties principi, kas jāņem vērā veidojot e-pārvaldi, ir minēti vēl pirms pamēģināšanas.....

Nelasīju šo ūdeni bet kamēr Latvijas Pasta elektroniskais paraksts kas balstīts uz Mircosoft tehnoloģijām vienu dokumentu parakstīs 2 minūtes un iestādes vadītājam jāparaksta dienā ap 100 dokumentiem (un tas nav pārspīlēts bet fakts), tātad iestādes vadītājam to vien vajadzēs darīt kā vairāk kā 3 stundas parakstīt dokumentus, nevis vadīt iestādi. Tad šis e-pasraksts nevienam nebūs vajadzīgs un negūs atsaucību.

Trešajā rindkopā no beigām atklājas, kāpēc patiesībā šis raksts tiek publicēts. MS ir sabijušies, ka varētu likvidēt e-lietu sekretariātu, kas ir milzīgs MS lobijs un gadā aiznes vairākus miljonus Latvijas nodokļu maksātāju naudas Bilam.