M.Lazdovskis pieļauj, ka darba grupa ar pirmajiem rezultātiem varētu iepazīstināt vasaras sākumā. Oktobrī notiks pirmā darba grupas sēde.
Viņš arī pauda uzskatu, ka darba grupai nevajadzētu runāt tikai par ebreju īpašumiem, bet vērtēt arī citu biedrību intereses. Viņš jau ir saņēmis Latviešu biedrības iesniegumu un pieļauj, ka laika gaitā pieteiksies vēl arī citas nacionālās biedrības. Ja biedrības ir bijušas pirmskara Latvijā, mums jāskata šis jautājums plašāk, pārliecināts M.Lazdovskis.
Viņš uzsver, ka, pētot citu valstu pieredzi, netiks aizmirsts par Latvijas vēsturisko situāciju. “Mēs neesam metami pār vienu kārti, Baltijas valstu situācija ir atšķirīga, piemēram, no Polijas,” viņš norādīja. Galarezultātā būšot slēdziens par Latvijas likumdošanu un iespējām to mainīt, taču, vai tas tiks darīts, tas jau būs “politisks lēmums.”
Atgādinām, ka premjera Aigara Kalvīša (TP) birojā pirms diviem gadiem tapa projekts, kas paredzēja atdot ebreju kopienai 14 pārsvarā reliģiskas nozīmes celtņu un vēl par virkni holokaustā bojāgājušo īpašumiem desmit gadu laikā izmaksāt 32 miljonus latu. Taču Saeimā šis likumprojekts tika noraidīts.
Ekspertu vidū gan nav neviena Ebreju kopienas pārstāvja. Premjera preses sekretārs Edgars Vaikulis pamato, ka darba grupa "netiek veidota kā diskusiju klubs", bet sastāv no profesionāļiem, kas var novērtēt Latvijas un pasaules tiesisko regulējumu restitūcijas jautājumu risināšanai. Rīkojuma projekts gan nosaka, ka darba grupa var pieaicināt dažādus speciālistus, kad tas nepieciešams.
Premjers I.Godmanis lika izveidot darba grupu par ebreju īpašumu restitūcijas jautājumiem pēc Pasaules ebreju restitūcijas organizācijas (WJRO) vēstules saņemšanas, kas valdības vadītājam lūdza vērtēt, kā kopienai iespējams kompensēt kara un pēckara laikā radītos zaudējumus.