Lai arī visas puses atzīst, ka šis pēc būtības ir politisks jautājums, kas prasa skaidru politiķu izšķiršanos, šobrīd ir izlemts maldīties juridiskajos džungļos. Tieslietu ministrijas pārraudzītā darba grupa, kuras sastāvu I.Godmanis vēl nav apstiprinājis, nelemšot par īpašumiem vai naudas kompensācijām. "Šī būs ierēdniecības darba grupa. Mūsu vienīgais mērķis ir sausi izanalizēt normatīvos aktus," saka tās vadītājs TM valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis. Grupa arī neizstrādāšot neko līdzīgu likumprojektam, kas premjera Aigara Kalvīša (TP) birojā tapa pirms diviem gadiem. Toreiz tika plānots atdot ebreju kopienai 14 pārsvarā reliģiskas nozīmes celtņu un vēl par virkni holokaustā bojāgājušo īpašumiem desmit gadu laikā izmaksāt 32 miljonus latu. Taču Saeimā šis likumprojekts tika noraidīts.
Ebreju kopienu aizmirst
Pēc šiem notikumiem vietējā ebreju kopiena vienojās ar ietekmīgo Pasaules Ebreju restitūcijas organizāciju (WJRO), kas pārņēma prasību uzturēšanu. Aprīlī premjeram nosūtītajā vēstulē, kas raisījusi šābrīža politisko viļņošanos, viņš mudināts pēc iespējas ātrāk izveidot grupu ebreju īpašumu restitūcijas jautājumu risināšanai. "Darba grupā būtu uz vienlīdzības pamatiem jāiekļauj augsta līmeņa valdības amatpersonas no vienas puses un ebreju kopienas pārstāvji no otras puses," rakstīts I.Godmanim adresētajā vēstulē. Tiesa, pagaidām darba grupā ir vien ierēdņi, bet nav ebreju kopienas pārstāvju. Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs Arkādijs Suharenko Dienai atzina, ka par lēmumu izveidot jauno darba grupu uzzinājis no medijiem. Joprojām atbildi uz savu vēstuli un ziņas par darba grupas izveidi nav saņēmusi arī WJRO, stāsta organizācijas padomes loceklis Herberts Bloks. "Mēs vēlētos, lai darba grupā ir arī starptautiskās vai vietējās ebreju kopienas pārstāvis," viņš sacīja telefonsarunā ar Dienu.
Amerikas ebreju organizācijas, kurām ir liela ietekme ASV politikā,
vienmēr ir bijušas nozīmīgs Latvijas sadarbības partneris, jo īpaši
laikā, kad bija jālobē iestāšanās NATO. Par to, ka šis jautājums
jārisina, regulāri tikšanās laikā ar Latvijas amatpersonām atgādina ASV
pārstāvji. Visticamāk, tas notiks arī drīzās Valsts prezidenta Valda
Zatlera vizītes laikā Ņujorkā. Tiesa, Latvija nav vienīgā
Austrumeiropas valsts, kuru starptautiskās ebreju organizācijas mudina
atrisināt restitūcijas jautājumus. Jau vairākus gadus cīniņos ar tām ir
iesaistījušās Lietuva un Polija, kas atsakās atlīdzināt ebreju
zaudējumus. Vairākas citas, piemēram, Čehija, Ungārija, Slovākija,
Bulgārija, ir vienojušās par dažādiem kompensāciju un restitūciju
mehānismiem.
Aprēķinu nav
Gan vietējā ebreju kopiena, gan WJRO stingri noraida atsevišķu personu Latvijā kultivēto priekšstatu, ka, izmaksājot kompensācijas, valsts uzņemtos kolektīvo vainu par tās teritorijā notikušajiem noziegumiem pret ebrejiem. Taču, kā uzsver A.Suharenko, valstij būtu jāpatur prātā, ka tās īpašumā šobrīd ir noslepkavotu personu īpašumi. Šobrīd arī tiek noraidīti jebkādi minējumi par konkrētiem aprēķiniem. "Vienīgais, kas ir minējis naudu šobrīd, ir Andris Grūtups," saka Valsts prezidenta ārlietu padomnieks Andris Pelšs, darba grupas loceklis. Pazīstamais advokāts, kurš neatbalsta īpašumu atdošanu ebrejiem, ir paziņojis, ka tagad tie pieprasa 150 miljonu. To strikti noliedz gan A.Suharenko, gan H.Bloks.
Arī darba grupa nelems par konkrētām naudas summām, uzsver
M.Lazdovskis. No viņa teiktā noprotams, ka lielāka iespēja ebreju
kopienai ir atgūt jau minētos 14 īpašumus. Taču kompensācijas par citām
ēkām, kas piederēja holokaustā bojāgājušajiem ebrejiem, ir mazāk
ticamas. M.Lazdovskis arī atgādina jau labu laiku piesaukto argumentu,
ka tādas pašas prasības varētu izvirzīt citas kopienas, piemēram,
lietuvieši. Latvijas amatpersonas arī uzsver, ka pēc neatkarības
atjaunošanas ebreju kopiena jau ir atguvusi 63 īpašumus. "Mums ir jārod
risinājums, ko ar šo problēmu darīt. Ja var esošās likumdošanas
ietvaros radīt iespēju īpašumu atgūšanai, tad tas darba grupai ir
jāizpēta," saka viens no tās locekļiem Gints Jegermanis, kurš Ārlietu
ministrijā koordinē ar ebreju organizācijām saistītos jautājumus.
Bažas par antisemītismu
Daļa politiķu nav gatavi atbalstīt iespējamo ebreju īpašumu atdošanu vai naudas kompensāciju izmaksu. Tā TP, kuras premjera birojā savulaik tika izstrādāts kompensāciju likumprojekts un kuras Saeimas frakcija pēc tam vērsās pret šo iniciatīvu, tagad neatbalsta kompensāciju izmaksu ebreju kopienai. Vienlaikus gan TP frakcijas vadītājs Māris Kučinskis trešdien pēc tikšanās ar tieslietu ministru atzina, ka esošajā likumdošanā varētu runāt par restitūciju, tas ir, reliģisko īpašumu atdošanu. Tēvzemiešu pozīcijai, ka ebrejiem to īpašumi nav jāatdod, pievienojas arī par darba grupu atbildīgais ministrs Gaidis Bērziņš. Piesardzīgākas pagaidām ir ZZS un LPP/LC, kas uzskata, ka vispirms jāstrādā darba grupai un šis jautājums jāatrisina abām pusēm pieņemamā ceļā. Tikmēr Pilsoniskā savienība vēlas, lai šis jautājums tiktu risināts kopā ar kompensāciju izmaksu padomju represijās cietušajiem.
"Būtu godīgi un taisnīgi, ja ebreju reliģiskās un sabiedriskās ēkas tiktu atdotas kopienai," uzsver PCTVL pārstāvis Jakovs Pliners. Savukārt Saskaņas centra frakcijas vadītāju Jāni Urbanoviču dara bažīgu tas, ka šābrīža diskusijas vairo antisemītismu sabiedrībā. "Ir jāatturas no komentāriem, kamēr komisija nav beigusi darbu. Mums tas nedara godu, ka šobrīd ir mode izteikties pret ebrejiem," viņš uzsver. Tikmēr Sabiedrības citai politikai deputāts Aigars Štokenbergs, viens no iepriekšējā likumprojekta līdzautoriem, uzskata, ka vienīgā iespēja ir "pacietīgās sarunās risināt šo jautājumu".
"Eiropā nav nevienas valsts, kas būtu gatava dedzīgi risināt šo jautājumu. Tomēr sarunas ar Latvijas valdības pārstāvjiem mums ir ļāvušas cerēt, ka tā tomēr rīkosies," uzsver H.Bloks. Kā trešdien Dienai sacīja ASV vēstnieks Latvijā Čārlzs Larsons, valstij nebūs iespējams pilnībā aizvērt sāpīgās Otrā pasaules kara vēstures lappuses, kamēr tā nebūs atrisinājusi ebreju īpašumu restitūcijas jautājumu. Citu valstu pieredze rāda, ka šādās sarunās paiet daudzi gadi. Taču lielākoties valstīm nākas piekāpties starptautiskajām ebreju organizācijām un daļu īpašumu atdot.