Tajā pašā laikā veselības ministrs saka — reforma nav maksa starptautiskajiem donoriem par lielo aizdevumu Latvijai grūtajā finanšu situācijā. Tā esot iespēja beidzot paveikt vairākas sen nepieciešamas reformas, uz kurām jau iepriekš norādīja Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules Banka, veselības aprūpi vērtējot kā neefektīvu un neracionālu. Kā saka ministrs, kurš šajā krēslā sēž kopš 2007.gada beigām, reforma notikšot "diemžēl skarbāk, nekā to varētu izdarīt plānveidīgi, metodiski, tagad ar drausmīgu, nepopulāru, nepatīkamu griezienu". Eksperti gan aizrāda, ka plānotās izmaiņas nav ilgi gaidītā vajadzīgā reforma, vairāk budžeta lāpīšana. Veselības ministrijā atzīst — ietaupījumu reforma šogad nenesīs, taču tā ļaus izdzīvot ar samazināto budžetu. Pērn veselības aprūpes valsts budžets bija 573,69 miljoni latu, šogad — 533,87 miljonu latu, ieskaitot 10% rezerves fondu.
[Žurnālistu Lauras Dzērves un Annas Rancānes rakstus par veselības sistēmas reformu lasiet laikrakstā "Diena"!]