Eiropā nekur lesbietēm, gejiem un transpersonām nenodrošina pilnu juridisko vienlīdzību

Kā aģentūru LETA informēja ILGA-E komunikācijas eksperts Juris Lavrikovs, šodien, 17.maijā, ir Starptautiskā diena pret homofobiju un transfobiju. Gatavojoties šim pasākumam, ILGA-E katru gadu aplūko progresu, kāds sasniegts dažādās Eiropas valstīs, ja runa ir par cilvēka tiesību ievērošanu, kā arī par LGBT pilnu juridisko vienlīdzību. Šī mērķa kontekstā ILGA-E publicē Varavīksnes Eiropas karti un indeksu, kas novērtē katras Eiropas valsts likumus un administratīvo praksi 24 kategorijās.Augstākā iespējamā atzīme ir 17 punkti, kas apliecina, ka pilnībā ievērotas cilvēka tiesības un LGBT cilvēku juridiskā vienlīdzība. Zemākā atzīme ir mīnus septiņi punkti, kas norāda uz rupjiem cilvēka tiesību pārkāpumiem un diskrimināciju pret LGBT cilvēkiem. Šogad pirmo reizi kartē un indeksā arī atspoguļoti jautājumi, kas ir būtiski transpersonām.Kategorijās aplūkota seksuālās orientācijas un dzimuma identitātes iekļaušana pretdiskriminācijas likumos un/vai likumos pret naidu un vardarbību, juridiskas un administratīvas procedūras, lai atzītu transpersonu dzimuma statusu juridiskā nozīmē, viendzimuma pāru un viņu tiesības kā vecākiem juridiska atzīšana, cieņa pret LGBT cilvēku tiesībām brīvi pulcēties un darboties, vienāds pilngadības cenzs viendzimuma un divdzimumu seksuālām attiecībām, diskriminācija jautājumos par transpersonu dzimuma juridisko atzīšanu.Lavrikovs informēja, ka šogad konstatētas vairākas tendences. Eiropā nav nevienas valsts, kura var apgalvot, ka LGBT cilvēkiem ir pilnīgas juridiskas līdztiesības. Ikvienā valstī joprojām ir sperami soļi, lai nodrošinātu LGBT vienlīdzību, tas attiecas arī uz tām valstīm, kuras reitingos ieguvušas augstāko novērtējumu, proti, Lielbritānija ar 12,5, bet Zviedrija un Spānija ar 12 punktiem.Eiropā ir 14 valstis, tajā skaitā viena ES dalībvalsts, kuras ir "sarkanajā zonā". Šīs ir valstis, kurās notiek rupji cilvēka tiesību pārkāpumi un diskriminācija."Eiropas valstu statuss šajā ziņā ir ļoti atšķirīgs. Dažas valstis ir spērušas pareizos soļus, piemēram, Vācija, Portugāle, bet citas nav darījušas neko, lai atzītu cilvēka tiesības, piemēram, Kipra, Itālija, Latvija, Malta, Turcija, Ukraina. Savukārt vēl citās valstīs, piemēram, Lietuvā, Ungārijā, manāms regress," datus komentēja Lavrikovs.Daudzas ES dalībvalstis atrodas vidējā līmenī vai mazliet zem tā, ja runa ir par cilvēka tiesību respektēšanu un LGBT cilvēku juridiskās vienlīdzības nodrošināšanu. Tas ir ļoti skumji, it īpaši ņemot vērā to, ka vidējais rādītājs visā Eiropā joprojām ir ļoti slikts, norādīja ILGA-E pārstāvis."Varavīksnes Eiropas karte un indekss ir lielisks darba rīks, lai aplūkotu to, kā Eiropas valstīm veicas, ja runa ir par LGBT cilvēka tiesību atzīšanu. Šajā kontekstā ir pat ļoti skumji, ka joprojām tik daudzas valstis atrodas pārkāpumu un diskriminācijas "sarkanajā zonā". Tāpat ir skumji, ka visā Eiropā nav nevienas valsts, kurā ir pilna juridiska vienlīdzība LGBT cilvēkiem. Eiropa apgalvo, ka tā ir globāls piemērs par cilvēka tiesību un vienlīdzības ievērošanu, bet karte un indekss ļoti skaidri parāda, ka joprojām ir ļoti tāls ceļš ejams, pirms varēsim apgalvot, ka esam LGBT cilvēka tiesību un vienlīdzības čempioni," stāstīja ILGA-E valdes līdzpriekšsēdētāja Linda Freimane.ILGA-E valdes līdzpriekšsēdētājs Mārtins Kristensens pauda cerību, ka Eiropas iestādes un valstis izmantos Starptautisko dienu pret homofobiju un transfobiju, kā arī jauno Varavīksnes Eiropa karti un indeksu, lai novērtētu progresu, atzītu plašo neatrisināto jautājumu klāstu un apliecinātu gatavību cīnīties pret diskrimināciju, kuras pamatā ir seksuālā orientācija un dzimuma identitāte."Šajā jomā ir ļoti daudz starptautisku un Eiropas līmeņa lēmumu, tostarp Eiropas Padomes ieteikumi par seksuālās orientācijas un dzimuma identitātes diskriminēšanas novēršanu. Ikviena valsts Eiropā joprojām var darīt vairāk, lai vismaz sasniegtu Eiropas standartos paredzēto līmeni," pauda Kristensens.