Latvijas kandidātu solījumi strādāt kādā konkrētā politiskā grupā arī ir viens no kritērijiem, lai izvēlētos sarakstu, par kuru balsot. Jau patlaban iespējams prognozēt, kur ievēlēšanas gadījumā nokļūs Latvijas pārstāvji. Lielākā daļa partiju, kurām ir izredzes tikt ievēlētām, jau sadarbojas ar kādu no šīm frakcijām. Jācer, ka deputāti strādās vairākās grupās, ne tikai divās lielākajās frakcijās, tā spējot ietekmēt pēc iespējas plašāka politiskā spektra politiķus.
EPP-ED jeb «Varenā» kopa
Visbiežāk dzirdēts par Eiropas Tautas partiju (kristīgo demokrātu) - Eiropas demokrātu politisko grupu (EPP-ED). Tajā strādājuši trīs Latvijas EP deputāti - divi no Jaunā laika un viens no Tautas partijas. Vienmēr daudzinātais apgalvojums, ka EPP-ED ir lielākā un ietekmīgākā EP grupa, lielā mērā atbilst patiesībai - neraugoties uz to, ka tai nav parlamentārā vairākuma. Centriska, konservatīva, nedaudz labēja politiskā un ekonomiskā ideoloģija Latvijai bijusi tuva. Tāpēc jau patlaban vairums pašu reālāko nākamo EP deputātu vēlas strādāt tieši EPP-ED.
Tomēr iepriekšējā sasaukuma pieredze liecina - šī lielā un spēcīgā politiskā organisma sirds jau vairākus sasaukumus ir Vācijas (49) un Francijas (18) deputāti. Runa nav pat par skaitlisku pārsvaru, jo lielākas ir Lielbritānijas (27), Spānijas (24) un Itālijas (24) delegācijas. Taču jau kopš ES pirmsākumiem Francija izveidojusi spēcīgu aliansi ar Vāciju, un šo saikņu stiprums izpaužas arī EPP-ED grupā. Tas nozīmē, ka ekonomiskos jautājumos ir jārēķinās ar vācu-franču asi. Politiskie jautājumi, piemēram, attiecības ar Krieviju un totalitārā komunisma izvērtējums, iekustējās tikai tad, kad tiem zaļo gaismu deva abu šo valstu politiķi.
Vienīgais Baltijas politiķis, kuram izdevies iegūt visnopietnāko ietekmi šajā grupā, ir igaunis Tunne Kelams. Budžeta jautājumos autoritāti ekspertu vidū bija ieguvis Valdis Dombrovskis, ārlietās - lietuviete Laima Andrikiene.
EPP-ED grupā balsojumi par likumprojektiem un tajos ieviešamajiem labojumiem notiek diezgan centralizēti. Par grupas kopīgo pozīciju katrā jautājumā vispirms notiek iekšējais balsojums. Kad viedoklis pieņemts, tas kļūst par obligātu visiem deputātiem. Ja kāds nobalsojis neatbilstoši šim lēmumam, jāraksta paskaidrojums. Pastāv izņēmumi - t.s. brīvais balsojums.
Britu izlēmība pieaug
Jau gandrīz 20 gadus no EPP-ED grupas sola aiziet britu konservatīvie, lai veidotu jaunu politisko grupu. Visas pazīmes liecina, ka šoreiz tomēr tas izdosies. Iekšpolitiskā situācija Lielbritānijā ir tāda, ka balsojumā var izpausties pieaugošā nepatika pret leiboristu valdību, tāpēc britu konservatīvie nopietni cer uz lielāku pārstāvniecību EP. Tādā gadījumā būtu vieglāk piesaistīt citu valstu domubiedrus, kas nepieciešams, lai taptu jauna frakcija jeb grupa. Viens no «uz āru» redzamajiem britu un EPP domstarpību iemesliem ir attieksme pret ES nākotni. Vācija un Francija neslēpj, ka redz to vairāk federālu. Lielbritānija pastāv uz to, ka ES nedrīkst būt augstākās pilnvaras lemt par nodokļu, tieslietu, iekšlietu, imigrācijas jautājumiem. Tomēr ne mazāk nozīmīgs ir britu «vēsturiskais» aizvainojums par to, ka viņu loma ES jau kopš tās pirmsākumiem bijusi mazāka, nekā šī lielvalsts vēlētos: 1957.gadā briti topošajā Ogļu un tērauda savienībā tā arī netika uzaicināti, lai gan Vinstons Čērčils tiek uzskatīts par vienu no Eiropas Savienības idejas «tēviem».
Nākamajā sasaukumā tiek paredzēta Itālijas un Polijas ietekmes palielināšanās. Silvio Berluskoni savai Forza Italia piepulcējis vēl divas labējas partijas un cer uz lielāku ietekmi pašā grupā. Arī poļi nostiprinājuši savas rindas un cer to pašu.
Mūsējie: Jaunais laiks, Tautas partija, SCP.
Pilsoniskā savienība nav izdarījusi izvēli, taču raugās šajā virzienā.
Sociālistu grupa PSE jeb mēreni kreisie ar skatu uz Austrumiem
Neraugoties uz lielajām ideoloģiskajām atšķirībām, kas pastāv EPP-ED un PSE starpā, viens gan ir kopīgs - tā ir jau minētā vācu-franču dominēšana. Arī otrajā lielākajā EP politiskajā grupā, kurā ir skaidri izteikta kreisa orientācija, šai aliansei ir liels spēks. Zinot gan Širaka, gan jo īpaši Šrēdera siltās attiecības ar Krieviju, nav pārsteigums, ka PSE delegācija savu priekšvēlēšanu programmu devās saskaņot ar Krievijas premjerministru Putinu. PSE priekšsēdētājs vācietis Martins Šulcs ir reāls pretendents uz EP prezidenta amatu nākamā sasaukuma pirmajā pusē. Latvijai Šulca nostāja ne tikai politiskos, bet ari ekonomiskos jautājumos, kur pāri ideoloģijai noteicošās ir Vācijas intereses, nav pārāk izdevīga.
PSE ekonomiskā ideoloģija ir sociāla valsts, bet politiskā - labu attiecību nostiprināšana ar Krieviju. Tieši sociālisti bija gan bargākie Gruzijas kritiķi Krievijas militārā iebrukuma laikā, gan visaktīvāk iestājās pret totalitārā komunisma noziegumu nosodīšanu. Vairāki «veco» valstu deputāti nav spējuši apslēpt savu nepatiku pret tām jaunajām ES valstīm, īpaši Baltijas, kas «sajaukušas visu kārtību un izbojājušas Eiropas labās attiecības ar Krieviju».
Šajā grupā ir daudz spēcīgu kreisi noskaņotu politiķu no Nīderlandes, Rumānijas (Latvijā pazīstamais Adrians Severīns), bet tradicionālās sociāldemokrātijas valstis Zviedrija, Somija, Dānija pārstāvētas pieticīgi. Igaunijas delegācijā ir divas spilgtas politiķes - Karina Saksa un Mairanne Mikko, taču viņu aktivitātes reti tiek saistītas ar PSE. Prognozes liecina, ka nākamajā sasaukumā igauņu PSE grupā var arī nebūt. Lietuvas bijušais komunists Justs Paleckis gan grupā diskomfortu neizjūt.
Mūsējie: Saskaņas centrs, LSDSP
Liberāļu grupa ALDE jeb «pelēkais zirdziņš»
Par šo grupu bieži saka: raiba un neprognozējama. Visvairāk tas izpaudās tad, kad bija jābalso par pirmo tagadējā Eiropas Komisijas prezidenta Barrozu veidotā EK. Neviens, pat paši liberaļi, nevarēja prognozēt, kā grupa nobalsos, līdz Barrozu, nolēmis, ka nevēlas, lai Komisijas nākotne būtu atkarīga tikai no dažu liberāļu balsīm, to atsauca un sastādīja no jauna.
Liberāļu grupā ir 99 EP deputāti gandrīz no visām ES valstīm. Vairākumā ir francūži, itāļi un briti. Greiems Vatsons, brits, ir arī grupas priekšsēdētājs, tādā veidā kompensējot liberāļu salīdzinoši nelielo ietekmi Britānijas parlamentā. Taču kādas valsts dominēšana nav īpaši jūtama. Iespējams, tieši šīs sadrumstalotības dēļ. Kā nu katrs saprot liberālismu - vieni to saredz ekonomikā, citi - cilvēktiesībās. Balsojums nereti ir obligāts, taču tāpēc, ka ALDE nav stingri strukturēta, pastāv lielākas iespējas īstenos savus principus, nekā tas ir abās lielajās grupās. Sekmīgi to izmantojis Georgs Andrejevs, strādājot veselības jomā. Taču viņš kā SCP kandidāts orientējas uz EPP-ED grupu.
Viena no spilgtākajām personībām šajā grupā bija vēstures profesors Boļeslavs Geremeks, poļu «Solidaritātes» smadzenes un stratēģis. Profesors Geremeks pērnvasar gāja bojā nelaimes gadījumā.
Vairāki liberāļi ir ne tikai vispārējo cilvēktiesību, bet jo īpaši seksuālo minoritāšu tiesību aizstāvji, kuri visbiežāk ir itāļu, nīderlandiešu un skandināvu vidū. Interesanti, ka tieši šajā grupā ievēlēšanas gadījumā gatavojas strādāt, piemēram, Ainārs Baštiks arī Ivars Godmanis (LPP/LC).
Mūsējie: LPP/LC
Nāciju Eiropas grupa UEN jeb nacionālkonservatīvie (un) kristieši
Neliela (mazāk par 50 EP deputātiem) labēji konservatīva politiskā grupa, kura uzbūves ziņā līdzīga «liberāļiem», taču ideoloģijās ziņā ļoti atšķirīga. Tajā pārstāvētas sešas valstis. Spēcīgi izpaužas itāļu, īru, poļu katolicisms, kuriem ir konservatīvi ieskati jautājumos par viendzimuma laulībām, abortiem, dzimstības regulēšanu, arī imigrāciju. Taču, tā kā grupā nepastāv balsojumu disciplīna, šis viedoklis netiek uzspiests pārējiem deputātiem.
Spilgtākās personības ir īrs Baiens Kroulijs, kurš pārstāv savas valsts vadošās partijas politiķu dinastiju un ir ietekmīga autoritāte Īrijā - neraugoties uz to, ka viss bijis jāsasniedz, vel kopš 16 gadu vecuma sēžot ratiņkrēslā. Poļu delegācijas vidū ir vairāki «Solidaritātes» ierindnieki. Viņu vidū izceļas profesors Vojcehs Rožkovskis, labs latviešu sabiedrotais, kuram ir nozīmīga loma Centrālās un Austrumeiropas vēstures skaidrošanā un cīņā par vienotu Eiropas vēstures izpratni. Jūtama ietekme bijusi Latvijas pārstāvjiem. Vēstures izpratnes ziņā - Ģirtam Kristovskim, ārlietās, jo īpaši ES kaimiņvalstu politikā uz Austrumiem - Inesei Vaiderei. Taču PS šajā grupā neplāno palikt. Ekonomikā un finansēs spēcīgais Krasts savukārt izvēlējies «Libertas». Zīle gan ievēlēšanas gadījumā vēlas turpināt strādāt UEN grupā.
UEN grupa ir viena no nedaudzajām, kur pastāv princips - grupas sekretariātā strādā tik daudz attiecīgo valstu darbinieki, cik deputāti ir pašā grupā.
Taču nesen UEN pozīcijas tika vājinātas, jo pēc Itālijas premjera Berluskoni aicinājuma apvienot labējos spēkus divas partijas kopā ar Forza Italia izveidoja jaunu apvienotu labēju partiju, kam varētu būt lielāka ietekme nākamajā EPP-ED grupā.
Mūsējie: TB/LNNK
Greens/EFA jeb «pāraugušie» komunisti un mazo tautu partijas
Tikpat liela (jeb neliela) kā UEN grupa, kurā apvienojas «zaļie» fundamentālisti un dažādu valstu nacionālo minoritāšu partiju pārstāvji. Grupas spilgtākā personība ir Daniels Kon-Bendits, 1968.gada franču «studentu revolūcijas tēvs», tolaik kvēls komunisma ideju aizstāvis, taču savā īpašajā veidā – kritizējot gan staļinismu, gan Francijas komunistisko partiju. Kaut kas starp maoismu un trockismu. Pēc izraidīšanas no Francijas Kon-Bendits pārvācās uz Vāciju, kur no «Sarkanā Denija» (tāda bija viņa iesauka) pārvērtās par «zaļo». Tāds pavērsiens raksturīgs daudziem 70.gadu kreisajiem, kas vīlās pastāvošajā komunismā, bet gribēja uzturēt dzīvus Marksa ideālus.
«Zaļie» iestājas par Eiropas Savienību kā federālu veidojumu un vēlas sagaidīt, kad izveidosies «Eiropas Savienotās valstis». Šajā kontekstā grūti saprast, kāpēc tā apvienojusies ar nacionālo minoritāšu partijām un iestājas par Kanāriju salu, Madeiras, Azoru salu īpašu, neatkarīgāku statusu.
Grupa ir noskaņota izteikti antiamerikāniski. Tā vēršas pret NATO, pret jebkādām militārām akcijām.
Ir viena joma, kur «zaļo» pozīcija ir stingra un nelokāma: tā ir cilvēktiesību (ne)ievērošanas kritika attiecībā uz Krieviju un Ķīnu. Nonāca pat tik tālu, ka Kon-Benditu neielaida Krievijā, bet otra spilgta persona, francūziete Helēna Flotre, pabojāja attiecības ar Ķīnu. Savdabīga ir Tatjanas Ždanokas atrašanās Greens/EFA grupā. Tieši tajā laikā, kad viņas grupas priekšsēdētājs netika iekšā Krievijā, viņa, kā vēsta plašsaziņas līdzekļi, kopā ar Putinu pie viena galdiņa dzērusi tēju.
Nesaskan arī «zaļo» un Ždanokas viedoklis jautājumā par totalitāro režīmu nosodīšanu. Laikā, kad pati grupa kvēli iestājās par rezolūcijas «Eiropas sirdsapziņa un totalitārisms» pieņemšanu, Ždanoka bija vienīgā no viņiem, kas nobalsoja pret šo rezolūciju.
Runājot par ekoloģiju, jāsaka, ka «zaļie» savas idejas uztur, taču ar viņiem nu konkurē arī liberāļi.
Mūsējie: ZZS, PCTVL
GUE/NGL jeb kreisie radikāļi
Ļoti neliela radikāli kreisa grupa, pilnā vārdā - Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļu zaļo kreiso alianse. Vietējā žargonā dēvēta par «arbūzu», jo tajā dominē sarkanā un zaļā krāsa. Ietekmes EP šai grupai tikpat kā nav. Grupā ir daži skaļi grieķu komunisti, kuri nepalaiž garām iespējas paust savas simpātijas pret Krieviju un bijušo PSRS, kā arī citi tikpat savādi margināļi.
IND/DEM jeb antifederālisti un izrāžu cienītāji
Vēl viena neliela grupa, kas varētu būt «Libertas» ideju priekštece Eiroparlamentā. To nodibināja britu politiķis, vēlāk TV šova vadītājs Kilrojs-Silks, kurš vēlāk no politikas aizgāja. Patlaban visvairāk tajā ir britu, bet ir arī vairāki poļi, francūži, kopā – deviņu valstu pārstāvji. Izceļas ar dažādiem atraktīviem priekšnesumiem. Piemēram, kad EP atteicās rīkot referendumu visā Eiropā par Lisabonas līgumu, «indemi» pret to demonstrēja, saģērbušies cāļu kostīmos (vārdu spēle – «to chicken out» nozīmē «nobīties», bet «chicken» – «cālis») un staigāja pa EP ēku aizsietām mutēm. Savukārt, kad Strasbūras EP ēkā iebruka griesti, viņi Briseles plenārsēžu zālē sēdēja ar celtnieku ķiverēm galvā, protestējot pret to, ka pēc remonta atkal būs jāceļo uz Strasbūru.
«Indemi» ir gan pret Lisabonas līgumu, gan pret lielākas ES federalizācijas ideju, uzsverot sadarbības nepieciešamību starp suverēnām valstīm. Viens no pamatprincipiem – brīvais balsojums EP komitejās un plenārsēdēs.
Mūsējie: vietā nākot Libertas – Libertas.lv
* Interešu atruna: Autore ir EP UEN grupas politiskā padomniece, Pilsoniskās savienības biedre