Eiroparlamentam un pašvaldībām vēlētāji var izvēlēties dažādas partijas
"Šīs vēlēšanas būs viena liela mīkla, jo tā ir pirmā reize [kad notiek divas kopā], un vēl pēc reģionu reformas," saka sociologs Aigars Freimanis. Viens gan esot skaidrs: tā kā vēlēšanas notiek paralēli, par jaunajiem EP deputātu kandidātiem nobalsojušo skaits būšot lielāks nekā tad, ja vēlēšanas notiktu atsevišķi. Šobrīd aptaujas liecina, ka EP vēlēšanās gatavi piedalīties 50% vēlētāju, taču parasti reālais dalībnieku skaits ir par 10% mazāks, saka Latvijas faktu direktors
A.Freimanis. Iepriekšējās EP vēlēšanās 2004.gadā piedalījās 41% balsstiesīgo vēlētāju. 2005.gada pašvaldību vēlēšanās šis skaitlis arī nebija liels — 53%.
Dāvana veterāniem
Balsotāji 6.jūnija vēlēšanās varēs izvēlēties, vai balsot vienās vai abās vēlēšanās, uzsver Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Kristīne Bērziņa. Viņi saņems divus biļetenu komplektus — EP vēlēšanām apdrukātus zilā, pašvaldību — sarkanā krāsā. Eksperti ir pārliecināti, ka cilvēki ļoti stingri skatīsies uz personālijām, un nevar paredzēt, ka vienas un tās pašas partijas biļetenus metīs abās urnās. Partijas piederībai būšot sekundāra nozīme.
Piektdien publiskotie Latvijas faktu dati to apstiprina vismaz attiecībā uz EP vēlēšanām. Salīdzinājumā ar citām aptaujām negaidīti augstu atbalstu ieguvušas Pilsoniskā savienība (8%) un LPP/LC (5,7%), kas kā savus EP deputāta amata kandidātus ir izvirzījušas politikas smagsvarus Sandru Kalnieti un Ivaru Godmani. "Eiropas Parlamenta vēlēšanas daudzu vēlētāju acīs ir dāvana politikas veterāniem," saka A.Freimanis. Arī 2004.gadā notikušajās EP vēlēšanās labākos rezultātus guva tās partijas, kurām bija spēcīgas personības, vai arī tās atradās opozīcijā. Tas bija tobrīd valdībā neesošās TB/LNNK triumfs. Partija bija izvirzījusi EP deputāta amatam savus tobrīd spēcīgākos līderus — Guntaru Krastu, Ģirtu Valdi Kristovski un Robertu Zīli. Līdz ar viņiem parlamentā iekļuva arī Inese Vaidere.
Ietekmēs novadu reforma
Politologs Ivars Ījabs uzskata, ka vēl personalizētākas būs vietējo pašvaldību vēlēšanas. Tiesa, šoreiz neskaidrību par to, kāds būs to rezultāts, vairo nesen notikusī novadu reforma. Cilvēkiem, kas iepriekš bija vēlējuši par mazo pagastu pašvaldībām, tagad būs jābalso lielākajos novados. Vienā gadījumā tas var mudināt papildu aktivitātei, lai panāktu sava kandidāta ievēlēšanu. Taču prāvajos novados, kur daļa teritoriju ir lielākas, mazo pagastu pārstāvji piedalīšanos vēlēšanās var uzskatīt par bezjēdzīgu. Pavisam atšķirīga situācija būs lielajās pilsētās. "Mazajos pagastos vietējā vara ir tuvāk vēlētājam, tur saprot, kas ir pašvaldību funkcijas. Tādēļ viņi arī spējīgi novērtēt, ko šie cilvēki izdarījuši. Rīgas gadījumā velkamas paralēles ar Saeimu, kur distance starp vēlētāju un politiķiem ir liela. Vidējam statistiskajam vēlētājam ir tikai apjausma, kas ir Rīgas un kas — centrālās vadības nopelns," uzskata sociologs Arnis Kaktiņš.
Straupes lauksaimnieks M.Gaiss akcentē vēl kādu šo vēlēšanu īpatnību. Viņam joprojām neesot pilnīgas informācijas par EP deputāta amata kandidātiem. Līdz vēlēšanām palicis nedaudz vairāk nekā mēnesis, taču partijas vēl nav sākušas kampaņas. Galvenais iemesls pat neesot naudas trūkums vai vēlēšanu ierobežojumi. "Nav tēmu, par ko runāt. Nauda jau vēl atrastos. Ir problēmas ar tēmām. Pašvaldību tematika krīzes dēļ nav tematika numur viens, jo dienas kārtības jautājums ir valsts bankrots," A.Kaktiņš.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.