Eiropas energoefektivitāte un zaļā izaugsme
Cieša saistība
Problēmas ir cieši savstarpēji saistītas, tāpēc tām ir nepieciešami saskaņoti risinājumi. Pašreizējās krīzes risināšanas pasākumos ļoti svarīga ir energoefektivitātes uzlabošana, jo, efektīvāk izmantojot esošos energoresursus, samazināsies gan ES atkarība no enerģijas importa, gan arī enerģijas izmantošanas ietekme uz klimatu. Turklāt šādiem pasākumiem ir liela nozīme ekonomisko un finansiālo grūtību laikā.
Pašlaik visā Eiropā un jaunajā ASV administrācijā rodas kopēja izpratne par to, ka pasākumi, kas saistīti ar klimatu un enerģētiku, jāuzskata par pašreizējās krīzes risinājuma sastāvdaļu. Ir ļoti svarīgi, lai šī izpratne īstenotos konkrētā darbībā.
Pavasara samitā Eiropas Padome piešķīra kopumā piecus miljardus eiro vairākiem projektiem, kas paredzēti ekonomikas iekustināšanai, un lielais vairums no šiem projektiem bija saistīti ar enerģētiku. Dānija ir apmierināta, ka par prioritāti izvirzīta jaunas enerģētikas infrastruktūras attīstība, iekļaujot Baltijas starpsavienojumu plānu. Dānija atbalsta arī drošības politikas mērķus, kuri ir saistīti ar līdzekļu rezervēšanu enerģētikas projektiem, piemēram, Nabuko (Nabucco) gāzesvada būvniecībai, kas Eiropai piegādās gāzi no Centrālāzijas un Kaukāza un tādējādi beidzot nodrošinās iespēju samazināt atkarību no viena liela ārējā piegādātāja — Krievijas.
"20—20—20 lēmums"
Tomēr Eiropas līmenī atpaliek darbība svarīgajā energoefektivitātes jomā. Šķiet, ka milzīgais energoefektivitātes pasākumu potenciāls vēl nav pilnīgi novērtēts. To atklāj Dānijas piemērs — pēdējo 25 gadu laikā, par spīti mūsu ekonomikas izaugsmei, enerģijas patēriņa līmenis ir saglabājies nemainīgs.
Tikai nedaudzi zina par ES izvirzīto mērķi — energoefektivitātes uzlabošanu par 20 procentiem. Šis mērķis tika izvirzīts tā dēvētā 20—20—20 lēmuma ietvaros, kas tika pieņemts Eiropas Padomes samitā
2007.gada martā. Šis lēmums ir vienošanās par trīskārša mērķa sasniegšanu 2020.gadā: 20 procentu liela atjaunojamās enerģijas daļa, uzlabojumi par 20 procentiem energoefektivitātes jomā un siltumnīcas efekta gāzu emisiju samazināšana par 20 procentiem (jeb samazināšana par 30%, ja šis mērķis ir daļa no pasaules klimata nolīguma, kura ietvaros citas industriālās valstis uzņemas atbilstošas saistības). Diemžēl saistoši ir tikai mērķi atjaunojamās enerģijas un siltumnīcas efekta gāzu emisiju samazināšanas jomā. Tomēr tam vajadzētu attiekties arī uz mērķi uzlabot energoefektivitāti.
Krīze un cenas
Nesenajai gāzes krīzei, kuras laikā Krievija atkal noslēdza gāzes padevi Ukrainai, bija nopietna rezonanse lielā daļā Eiropas. Nepārspīlējot var sacīt, ka pēdējā laikā krīze ir bijis nopietnākais uzbrukums ES energopiegādei. Gāzes krīzes situācijā aktīvi rīkojās jaunā Čehijas ES prezidentūra, skaidri norādot ES uzskatus. Čehi paveica lielu darbu. Turklāt ļoti īsā laikā pēc paziņojuma sadarbībā ar Eiropas enerģētikas uzņēmumiem Komisija spēja izvietot novērotājus gāzes tranzīta pārraudzībai. Kā redzams, nesenā gāzes krīze nebija pārsteigums. Būtu arī naivi nesagatavoties tās atkārtošanās iespējai. Enerģētika ir kļuvusi par ārpolitikas un drošības politikas sastāvdaļu.
Tomēr, pasargājot eiropiešus no citām šādām krīzēm, būtu nepareizi koncentrēties tikai jaunu energopiegādes avotu atrašanai. Pašlaik pastāvošās nopietnās ekonomiskās grūtības ir papildu iemesls energoefektivitātes uzlabošanai. Mums nevajadzētu sevi mānīgi mierināt ar faktu, ka enerģijas cenas pasaulē pašlaik ir zemākas nekā pirms sešiem mēnešiem. Šāds cenu līmenis ir ekonomikas lejupslīdes dabiskās sekas. Cenas atkal pieaugs. Un neizbēgami lētākā enerģija ir tā, kuru mēs neizmantojam. Turklāt energoefektivitātes uzlabojumi atstās pozitīvu ietekmi uz klimatu.
Ļoti saprātīga un aptverama pieeja mūsu pašreizējām problēmām ir Eiropas ekonomikai sniegtā palīdzība, piešķirot līdzekļus ar energoefektivitāti saistītiem projektiem. It īpaši Centrāleiropas un Austrumeiropas dalībvalstīs tas var būt par iemeslu patiesi taustāmiem ieguvumiem klimata, ekonomikas un Eiropas energodrošības jomā.
Aprēķini parāda, cik lielā mērā nevajadzīgā enerģijas patēriņa un CO2 emisiju samazinājums var ietekmēt Centrāleiropas un Austrumeiropas ekonomiku. Ja, piemēram, dažās Austrumeiropas pilsētās notiktu centrālapkures tīkla renovācija un sūkņu stacijās sāktu izmantot mūsdienīgas sūkņu tehnoloģijas, enerģijas patēriņu tīklā varētu samazināt par 40—60 procentiem. Šāda veida ieguldījumi parasti atmaksājas jau 1—2 gados, un ilgtermiņā potenciālie ietaupījumi ir tik lieli, ka Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis gluži vienkārši nevar atļauties izvairīties no šiem ieguldījumiem. Uzstādot mūsdienīgus sūkņus, termostatus un mēraparātus, kā arī ieviešot individuālo apkures tarifikāciju, arī lietotāji var sasniegt līdz pat 50 procentu ietaupījumu siltuma patēriņa jomā.
Milzīgs potenciāls ir arī enerģijas taupīšanai Centrāleiropas un Austrumeiropas dzīvokļu fondā. Lielus ietaupījumus var panākt, standarta renovācijas darbu kombinējot ar jauniem enerģiju taupošiem logiem un mūsdienīgu izolāciju. Plašās atjaunošanas programmas ietvaros var izveidot 50 000—185 000 jaunu darbvietu Centrāleiropā un Austrumeiropā un vienlaicīgi samazināt CO2 emisijas pat par 62 miljoniem tonnu gadā, kas atbilst Dānijas kopējam CO2 emisiju apjomam. Vienlaicīgi atjaunošanas programmas ietvaros tiks būvētas kvalitatīvākas mājas, kuras ir noturīgas pret caurvēju un kurās ir par 70—80% zemāks siltuma patēriņš, tādējādi samazinot ēku siltumapgādē izmantoto elektrostaciju, kurtuvju un boileru radīto gaisa piesārņojumu.
Vārds "krīze" ir cēlies no grieķu vārda "crisis", kas apzīmē pagrieziena punktu. Mums vajadzētu koncentrēties un ieguldīt tādos energoefektivitātes pasākumos, kuri apvieno skaidru ekonomisko apziņu un dabas aizsardzību, kā arī palīdz palielināt energodrošību.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.