Eiropas Komisijai ir iebildes pret nākamā gada Latvijas budžetu

Pēc viņa teiktā, EK neapmierina iemaksu samazināšana pensiju otrajā līmenī, dividenžu daļas palielināšana no valsts uzņēmumiem, kas maksājama valsts budžetā, kā arī tas, ka lielākā daļa budžeta konsolidācijas ir notikusi uz budžeta ieņēmumu palielināšanas rēķina."Mēs esam izvērtējuši sākotnējās idejas, kas ir iekļautas budžetā, un turpināsim to darīt arī pēc budžeta projekta iesniegšanas Saeimā. Mēs gribam redzēt, ka konsolidācijai 290 miljonu latu apmērā ir paredzēti augstas kvalitātes pasākumi. Par augstas kvalitātes pasākumiem mēs uzskatām tādus, kas ir ilgtspējīgi attiecībā uz budžeta deficīta samazināšanu, pozitīvi ietekmē ekonomikas izaugsmi, ceļ konkurētspēju, kā arī nodrošina taisnīgu resursu sadali sabiedrībā. Tie ir galvenie principi," norādīja Džudiče.Pēc viņa paustā, liela daļa konsolidācijas priekšlikumu atbilst iepriekšminētajiem kritērijiem, tomēr ir daļa, kas vēl neatbilst.Viņš uzsvēra, ka EK jau atkārtoti neatbalsta iemaksu samazināšanu pensiju otrajā līmenī un uzskata to par īstermiņa risinājumu budžeta konsolidācijai. "Mēs jau atkārtoti esam norādījuši, ka lieta, kas atvieglo situāciju ar budžeta deficītu, bet, kas nav uzskatāma par situācijas uzlabojumu ilgākā termiņā, ir otrā līmeņa pensijas. Iemaksu novirzīšana no otrā līmeņa pensijām uzlabo budžeta ieņēmumus, bet vienā mirklī var dot pretēju efektu. Agrāk vai vēlāk būs jāatgriežas pie normālām iemaksām pensiju otrajā līmenī. Tas ir īstermiņa risinājums, kas ilgākā termiņā nozīmē to, ka otrā līmeņa pensiju sistēmā būs mazāk naudas un mazākas pensijas. Mēs uzskatām, ka var atrast labākus risinājumus. Valdība gan ir atteikusies no sākotnējās domas noteikt iemaksu likmi 0% apmērā, bet faktiski princips bija, ka nākamgad būtu jāatgriežas pie 4% iemaksām. Tā ir viena joma," klāstīja EK pārstāvis.Esot arī citi priekšlikumi, kas EK nav pa prātam. "Ir arī citas jomas. Piemēram, lēmums par uzņēmumu dividendēm. Mēs uzskatām, ka uzņēmumiem ir jāatstāj vismaz tāds peļņas apmērs, lai tie spētu attīstīties, veikt investīcijas un celt savu tālāko peļņu," pastāstīja Džudiče.Viņš norādīja, ka EK neatbalsta to, ka lielākā daļa budžeta konsolidācijas pasākumu ir vērsti uz ieņēmumu palielināšanu, nevis izdevumu samazināšanu."Sākotnēji valdība definēja, ka lielākie konsolidācijas pasākumi tiks veikti izdevumu samazināšanas ziņā, proti, divas trešdaļas tiks panāktas uz izdevumu samazināšanas rēķina, viena trešdaļa - uz ieņēmumu pieauguma rēķina. Tagad mēs redzam, ka budžeta projektā daudz vairāk tiek likts uz ieņēmumu pieaugumu, nevis uz izdevumu samazinājumu. Ja mēs paraugāmies, kā konsolidācija ir veikta citur un kādi konsolidācijas pasākumi vēsturiski ir devuši labākos rezultātus un veicinājuši izaugsmi, tad tie ir tādi, kas problēmas risina saknē. Latvijas lielākā problēma ir tā, ka budžeta izdevumi tika būtiski kāpināti, ticot, ka ienākumi pieaugs mūžīgi. Krīze parādīja, ka tas bija ekonomikas buma blakus efekts, un kopš tā laika ieņēmumi ir kritušies būtiski. Turpmāk tie, protams, pieaugs, taču daudz mazākā apmērā, nekā tas bija pagātnē," atzina EK pārstāvis."Tās ir bažas, kas mums patlaban ir. Dažas no tām var atrisināt, uzlabojot pašlaik piedāvātos risinājumus vai atrodot citus labākus... Valdība var iesniegt jaunus priekšlikumus līdz pašam pēdējam brīdim. Tas ir noticis arī ar iepriekšējiem diviem budžetiem, kopš es Eiropas Komisijā nodarbojos ar šiem jautājumiem. Es domāju, ka Latvijas valdība joprojām var uzlabot budžeta projektu, un mēs ceram, ka uzlabojumi būs," pavēstīja Džudiče.Viņš norādīja, ka EK attieksmi pret Latvijas nākamā gada budžetu paudīs janvārī, kad budžets būs pieņemts. "Atbilde noteikti būs tad. Tas, ko es varu ieteikt, - darīt visu iespējamo jau šogad. Ir svarīgi atcerēties - pasaule neapstājas tagad. Ļoti svarīgs būs 2012.gads, 2013.gadā EK vērtēs valstu atbilstību eiro ieviešanai, tādēļ ir ļoti būtiski saprast, ka valsts attīstība ir jāskatās ilgtermiņā. Jo vairāk tiks izdarīts tagad, jo vieglāk būs nākamajos gados," uzsvēra EK pārstāvis.