Rezolūcijā tiek uzsvērts, ka Olimpiskās spēles ir vienreizēja iespēja, kas dota Ķīnai, lai šī valsts parādītu, ka tā ir atvērta pasaulei. Taču tajā uzsvērts, ka Eiropas Savienība no Ķīnas sagaida sarunu uzsākšanu ar Tibetas garīgo līderi Dalai Lamu, lai kopīgi atrisinātu Tibetas politisko, reliģisko un kultūras autonomijas jautājumu Ķīnas sastāvā, ka arī novērstu to, ko Dalai Lama nosaucis par "kultūras genocīdu". Rezolūcijā izteikta nožēla, ka seši sarunu mēģinājumi beigušies nesekmīgi un pausts dziļš nosodījums brutālajām represijām, kas tika vērstas pret tibetiešiem.
Rezolūcijā skarti ari vairāki cilvēktiesību jautājumi, kas attiecas uz visu Ķīnu. Tiek atgādināts arī tas, ka līdz šim Eiropas Savienības un Ķīnas dialogs cilvēktiesību jomā, kas aizsākās 2000. gadā, jau ilgstoši ir neveiksmīgs Ķīnas puses neieinteresētības dēļ.
EP deputāti aicina ES Padomi vērot to, kā attīstās situācija Ķīnā, lai uz šīs informācijas pamata veidotu kopīgu Eiropas Savienības pozīciju, kā arī nozīmēt ES pārstāvi, kas palīdzētu veidot dialogu starp Tibetu un Ķīnu.
ES prezidējošajai valstij ir jāizstrādā kopīga pozīcija attiecībā uz to, kāda attieksme pret Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas apmeklēšanu būtu ES valstu un valdību vadītajiem, kā arī ES Augstajam pārstāvim ārlietās. Rezolūcijas autori uzskata - ja Ķīnas valdība neradīs iespēju uzsākt dialogu ar Dalai Lamu, atklāšanas ceremonijas apmeklēšana nebūtu vēlama.
Šī ir jau sestā rezolūcija par cilvēktiesību stāvokli Ķīnā, kuru pēdējā pusotra gada laikā pieņem Eiropas Parlaments.